Termins “kreļļu augs” ir parasts nosaukums vairākām dažādām augu sugām. Vienam augu veidam, ko apraksta šis termins, ir sīkas lapas un tie veido blīvus paklājus, kas izplatās pa zemi un ir nosaukti pēc pērlītēm līdzīgām ogām. Šāda veida pērlīšu augi ietver sugas Nertera granadensis un Nertera depressa, kas abas ir pazīstamas kā koraļļu pērlīšu augs vai adatu spilvens. Senecio rowleyanus, ko sauc par pērļu virkni, ir gari, nokareni kāti ar pērlveida lapām. Citi augi, ko dēvē par pērlīšu stādiem, ir Ījaba asaras jeb Coix lacryma-jobi un svētais pērlīšu augs jeb Ocimum sanctum.
Abas koraļļu pērlīšu augu sugas sākotnēji ir no Andu kalniem un arī dabiski aug Jaunzēlandē. No tiem veidojas labi zemsedzes augi, ja vien tiek izpildītas to prasības, taču tos var audzēt arī stādaudzētavās. Viņi dod priekšroku spilgtai, bet netiešai saules gaismai un mērenam mitrumam ar ātri drenējošu augsni.
Pērļu virtene ir sukulents, kas sastopams Dienvidāfrikā, un tās lapas ir pārveidotas apaļās krellēm līdzīgās formās, lai tās varētu uzglabāt ūdeni. Šim augam ir nepieciešama pozīcija, kas nodrošina gaišu nokrāsu ar dažām stundām tiešiem saules stariem. Sakarā ar ūdens uzkrāšanos lapās, pērļu virtene ir ļoti izturīgs pret sausumu augu veids, un tai ir nepieciešama augsne ar augstu smilšu saturu, lai nodrošinātu rūpīgu drenāžu.
Ījaba asaras ir zāle, kuras dzimtene ir tropi, un to bieži sauc par pērlīšu augu, jo lielos graudus, ko tā ražo, faktiski izmanto kā krelles. Šajā gadījumā graudi ir arī ēdami un tiek izmantoti kā regulārs pārtikas avots Āzijā, kur augi atrodas. To bieži audzē kā dekoratīvu zāli Amerikas Savienotajās Valstīs, bet to uzskata par nezāli tādās valstīs kā Japāna, Koreja, Irāna un Polinēzija. Ījaba asarām ir nepieciešams diezgan daudz ūdens, un tās labi augs mitrājos.
Svētajam pērlīšu augam, kas pazīstams arī kā svētais baziliks, nav dabiski veidojusies pērlītēm līdzīga izskata, bet tā stublāji un sakņu daļas ir sagrieztas un veidotas krelles. Šis augs kopš seniem laikiem ir izmantots kulinārijā Āzijas un Tuvo Austrumu valstīs, kā arī ājurvēdas medicīnā un reliģiskās ceremonijās. Tas labi aug tiešos saules staros, bet var paciest daļēju ēnu un dod priekšroku labi drenētai augsnei.