Latīņu frāze “per curiam” nozīmē “tiesa”, un to lieto, lai norādītu, ka juridiskais atzinums tiek sniegts tiesas, nevis konkrēta tiesneša vārdā. Normas par to, kad atzinumi un spriedumi tiek izdoti katrā curiam, atšķiras atkarībā no valsts un tiesas. Augstākās tiesas, piemēram, mēdz biežāk izdot parakstītus atzinumus un spriedumus, savukārt zemākās tiesas var biežāk piedāvāt per curiam lēmumus.
Tiesa var piedāvāt mutisku vai rakstisku spriedumu per curiam, jo uzskata, ka lieta nav strīdīga, un šādus lēmumus izmanto, lai ātri atrisinātu lietas izskatīšanu tiesā. Ja jautājums ir sarežģīts vai strīdīgāks pēc būtības, tiesnesis parasti paraksta atzinumu, jo īpaši tāpēc, ka atzinums var iekļauties jurisprudencē, un tiesneši novērtē viņu vārdu drukāšanu. Tiesneši var arī vēlēties skaidri norādīt savu iesaisti lēmuma pieņemšanā.
Per Curiam lēmumi nav vairāk vai mazāk derīgi kā lēmumi, ko parakstījuši tiesneši. Viņi var norādīt uz vienprātīgu tiesas lēmumu, taču tas tā nav obligāti. Tāpat kā citus juridiskus spriedumus, tos var pārsūdzēt, ja kādam šķiet, ka spriedums pieņemts kļūdaini vai tiesā radušās problēmas, kas varētu kavēt taisnīgumu, piemēram, nepilnīga informācija vai pierādījumu viltošana.
Gadījumos, kad lietas izskatīšanā un sprieduma taisīšanā ir iesaistīti vairāki tiesneši, per curiam lēmumu raksta viens vai vairāki tiesneši, bet to neparaksta neviens tiesā, un to izdod tiesas vārdā. Turpretim tiesai var būt vienbalsīgs lēmums un atzinums, ko parakstījuši visi tiesneši. Tiesas var arī sadalīties par savu spriedumu, un tādā gadījumā var tikt izteikts otras puses tiesneša rakstīts atšķirīgais viedoklis; viedokļus var rakstīt arī vairāki tiesneši. Visos šajos gadījumos tiesneši paraksta savus vārdus saviem atzinumiem un pievieno savus vārdus saviem spriedumiem.
Juridiskie zinātnieki dažkārt debatē par spriedumiem par curiam; daži uzskata, ka tiesnešiem nav iemesla nepievienot savus vārdus juridiskiem lēmumiem un ka lēmumus nevajadzētu izdot tiesas vārdā. Citi uzskata, ka tiesnešiem nav īpašas nepieciešamības parakstīt neapstrīdētus spriedumus un aizstāvēt tiesu tiesības izdot per curiam lēmumus.