Personīgās aprūpes līgums, ko sauc arī par aprūpētāja līgumu, ir personīgo pakalpojumu vienošanās veids veselības aprūpes nozarē. Aprūpētāji ir iesaistīti, lai apmaiņā pret naudu sniegtu īpašus pakalpojumus cilvēkiem ar veselības problēmām vai gados vecākiem cilvēkiem, parasti mājās. Šāda veida līgumi var būt mutiski, lai gan vairāku iemeslu dēļ priekšroka tiek dota rakstiskiem līgumiem. Visbiežāk pakalpojumu saņēmējs ir gados vecāks, un rakstiska vienošanās ir vienkāršākais veids, kā pierādīt, ka naudas apmaiņa pret pakalpojumiem ir uzsākta bez liekas ietekmes vai piespiešanas.
Bieži vien vecāka gadagājuma cilvēki vai tie, kuriem ir veselības problēmas, var vēlēties palikt savās mājās, nevis radīt izdevumus un neērtības, dzīvojot pārvaldītā aprūpes iestādē. Tas jo īpaši attiecas uz gados vecākiem cilvēkiem, kuri, iespējams, nespēs apmierināt savas ikdienas dzīves vajadzības mājās bez palīdzības. Aprūpētāji saskaņā ar šāda veida līgumiem sniedz dažādus pakalpojumus, sākot no mājsaimniecības uzkopšanas un pārtikas preču iepirkšanās līdz lietu kārtošanai un personīgās kopšanas nodrošināšanai.
Praktiski ikviens var būt aprūpētājs saskaņā ar personīgās aprūpes līgumu. Aprūpētājs var būt profesionālis, piemēram, medmāsa vai mājas aprūpētājs, vai ģimenes loceklis. Ja aprūpētājs ir ģimenes loceklis, rakstisks personīgās aprūpes līgums var atbalstīt jebkuru kompensācijas kārtību, kas var pastāvēt apmaiņā pret palīdzību. Piemēram, vecāka gadagājuma vecāks var veikt vienreizējus maksājumus vai atstāt vairāk sava īpašuma bērnam, kurš piekrīt nodrošināt viņa aprūpi. Ja starp brāļiem un māsām rodas strīds par īpašuma nodošanas likumību, rakstisks personīgās aprūpes līgums var ievērojami palīdzēt noteikt pušu nodomu.
Rakstiska personīgās aprūpes līguma īstenošanai ir vairākas priekšrocības, pat ja vienošanās notiek starp ģimenes locekļiem. Noteikumu noformēšana rakstiski rada formālus izdevumus, kas samazina pakalpojuma saņēmēja īpašumus. Vecāka gadagājuma cilvēkiem šie izdevumi var ļaut viņam pretendēt uz valsts pabalstiem, kuriem ir ienākumu ierobežojums, piemēram, Medicaid programmai ASV Kad vienošanās ir formalizēta saskaņā ar personīgās aprūpes līgumu, tomēr aprūpētāju var uzskatīt par darbinieku. Tādā gadījumā abām pusēm ir jāmaksā nodarbinātības nodokļi.
Pareizs personīgās aprūpes līgums ir jānoslēdz rakstiski pirms vienošanās uzsākšanas. Dokumentā ir jādefinē aprūpētāja pakalpojumu apjoms un īpaši jāprecizē kompensācijas pakete. Papildus jānorāda, kurš būs atbildīgs par nodarbinātības nodokļu nomaksu, būtu jārisina maksāšanas veids un biežums. Vissvarīgākais ir tas, ka līgumā jānorāda, kad un kā vienošanās tiks izbeigta un kādos apstākļos jebkura no pusēm līgumu var atcelt.