Pieredzes terapiju ir grūti definēt, jo tā var ietvert vairākas terapijas metodes, kuru mērķis ir atjaunot pieredzi tādā vidē, kas ļauj bezsamaņā esošajam prātam pilnīgāk parādīties, tādējādi sāk notikt integrācija starp apziņu un bezsamaņu. Ir daudz veidu, kā praktizēt šāda veida terapiju, un pat terapeitu biedrības ir nodevušās šāda veida darbam. Jebkuras izmantotās terapijas galvenā ideja ir tāda, ka problēmu atrisināšanai var nepietikt ar vienkāršu “runāšanu”. Runāšana kopā ar kaut ko citu vienlaikus var būt efektīvāka.
Eksistē vairāki pieredzes terapijas priekšteči. Tie ietver geštaltterapiju, kas bieži vien norādīja, ka terapija kopā ar darbību būtu veiksmīgāka. Geštaltterapija nereti pievērš uzmanību cilvēku darbībām (pēdas sitiens, plecu paraustīšana) tradicionālās terapijas seansos kā veids, kā aplūkot visu cilvēka izpausmi, kas neaprobežojas tikai ar verbālo valodu. Citi pieredzes terapijas priekšteči ir Džeikoba Levija Moreno darbs 20. gadsimta sākumā, kurš izstrādāja psihodrāmu — metodi problēmu iemiesošanai, nevis tikai to apspriešanai. Tajā pašā laikā daudzi citi konsultanti un ārsti ir pievienojuši terapijai papildu metodes, un terapeiti var izmantot vienu vai vairākas no šīm metodēm kā daļu no prakses.
Dažreiz pieredzes terapija tiek definēta kā darbība ar terapiju vai terapeitiska darbība, taču darbībām nav jābūt milzīgām. Tie varētu ietvert zīmēšanu, kaut ko pārrunājot, hipnozi, terapijas metodes, piemēram, acu kustību desensibilizāciju un atkārtotu apstrādi (EMDR), vai jūtu izspēlēšanu sava veida “drāmā”. Turpretim dažiem pieredzējušiem terapeitiem var būt daudz aktīvāka pieeja. Cilvēki var tikt pakļauti “terapijai”, ejot virvju trasē, jājot ar zirgu vai veidojot skulptūru.
Cilvēki, kas strādā pie sarežģītiem jautājumiem, bieži saka, ka zina, kas viņiem būtu jādara, bet kaut kur dziļi sirdī vai bezsamaņā viņi to nevar īsti zināt. Šāda veida terapijas teorija ir tāda, ka pieredze var pārvērsties dziļākā zināšanu līmenī. Tam ir zināms nopelns, ja cilvēki domā par sarunu skaitu, kuras viņi ātri aizmirst. Tomēr, ja kaut kas tiek atklāts darbības laikā, tas var palikt prātā.
Daudzi terapeiti praktizē pieredzes terapiju, un to izmanto arī daudzu veidu klīnikas un iestādes. Garīgās veselības slimnīcas visas dienas garumā piedāvā dažādas terapijas, kas ir pieredzes bagātas, piemēram, mākslas terapija. Atkarību un tādu lietu kā ēšanas traucējumu ārstēšanas iestādes var balstīt savas programmas uz pieredzes metodēm.