Kas ir plūškoka sīrups?

Plūškoks ir sausseržu dzimtas pārstāvis. Saukts arī par melno vai parasto plūškoku, Eiropas plūškoks vai Sambucus nigra ir sastopams visās siltākajās Ziemeļamerikas daļās un Eiropas apgabalos. Ogas, kuras visbiežāk izmanto plūškoka sīrupa receptēs, ir no tumši zilas līdz melnai krāsai. Plūškoka sīrupu lieto, lai ārstētu cilvēkus ar augšējo elpceļu problēmām, tostarp sastrēgumiem un klepu.

Šis kuplais augs ir diezgan bieži sastopams savvaļā, kur tas pavasarī ražo lielas galvas, kas piepildītas ar sīkiem baltiem ziediem. Tos nomaina ar smagiem plūškoka ķekariem rudenī, kad tos novāc gan cilvēki, gan dzīvnieki. Ogas izmanto daudzās ievārījumu, želeju un ārstniecisko sīrupu receptēs.

1995. gadā tika veikts pētījums, kurā salīdzināja plūškoka sīrupa lietošanas priekšrocības ar placebo cilvēkiem ar gripu. Pētījumā konstatēts, ka tiem, kas lietoja sīrupu, gripas ilgums tika samazināts uz pusi. Plūškoka ogas inhibē neiraminidāzi — enzīmu, ko vīrusi izmanto, lai varētu izplatīties no vienas šūnas uz otru, potenciāli palīdzot vīrusiem ātrāk izmirt un uzlabot dzīšanu.

Daudzi cilvēki glabā plūškoka sīrupu pa rokai, lai paņemtu, ja viņi saaukstējas vai saslimst ar gripu. Daži uzskata, ka sīrups palīdz samazināt gļotu veidošanos, padarot to noderīgu, lai saglabātu elpceļus tīrus. Tā kā sīrups ir maigs, bez ievērojamām blakusparādībām un ar ļoti labu garšu, tas ir laba izvēle, ko dot bērniem, parādoties pirmajām slimības pazīmēm. Tiek uzskatīts, ka arī plūškoka sīrups stiprina imūnsistēmu, un parasti cilvēki lieto šo šķidrumu pret visām slimībām, ne tikai tām, kas saistītas ar elpošanas sistēmu.

Plūškoka sīrupu var izmantot arī kā profilaktisku līdzekli. Cilvēki katru dienu lieto nelielu devu, parasti apmēram 1 līdz 2 tējkarotes. Viņi uzskata, ka tas palīdz uzturēt spēcīgu imūnsistēmu un ļauj viņu ķermenim cīnīties pret daudzām slimībām. Parasti sīrupu var iegādāties tādās vietās kā veselīgas pārtikas veikali un vietās, kur ir dabīgas zāles, lai gan to var pagatavot arī mājās.

Sīrupa pagatavošanai ir daudz dažādu metožu, taču kopumā ogas ir jāsadrupina un jāvāra. Pēc tam sulu izkāš, lai noņemtu visas mīkstuma vai citu gružu pēdas. Visbeidzot, sulu vāra, līdz tā sabiezē, un pievieno saldinātāju, piemēram, cukuru vai medu, lai pabeigtu procesu.