Peroksisomu proliferatora aktivēto receptoru (PPAR) agonisti ir zāles, ko var lietot, lai ārstētu 2. tipa cukura diabētu (DM) un hiperholesterinēmiju, stāvokli, kurā pacientiem ir augsts holesterīna līmenis asinīs. PPAR agonists darbojas, stimulējot PPA receptorus, izraisot izmaiņas organisma vielmaiņā un augšanā. Tiazolidīndioni saistās ar PPA receptoru gamma apakštipu un tiek izmantoti 2. tipa DM ārstēšanai, savukārt fibrāti saistās ar alfa apakštipu un palīdz ārstēt hiperholesterinēmiju.
PPAR agonists darbojas, jo tas stimulē peroksisomu proliferatora aktivētos (PPA) receptorus, kas atrodas daudzu ķermeņa šūnu kodolos. Ir vairāki dažādi šo receptoru apakštipi, tostarp alfa receptori, beta receptori un gamma receptori. Šie apakštipi izraisa dažādas šūnu reakcijas. Tomēr kopumā receptoru stimulēšana aktivizē dažādus gēnus, kā rezultātā tiek regulēta organisma vielmaiņa un augšana.
Viens no PPAR agonistu veidiem ir tiazolidīndiona klase, kas saistās ar gamma receptoru apakštipu. Aktivizējot šo apakštipu, šīs zāles var palielināt ķermeņa jutību pret insulīnu un samazināt apetīti. Tā kā 2. tipa DM attīstās insulīna rezistences dēļ, tiazolidīndioni var efektīvi ārstēt šo slimību. Visbiežāk lietotie šīs zāļu klases pārstāvji ir rosiglitazons, kura tirdzniecības nosaukums ir Avandia®, un pioglitazons, kura zīmols ir Actos®.
Tiazolidīndionus var lietot atsevišķi vai kombinācijā ar citām zālēm 2. tipa DM ārstēšanai. Tie veiksmīgi pazemina pacientu vidējo glikozes līmeni asinīs. Šo zāļu biežas blakusparādības ir svara pieaugums un zems glikozes līmenis asinīs. Daži ārsti ir apšaubījuši, vai tiazolidīndioni ir droši, jo ir pierādīts, ka tie dažiem pacientiem pasliktina sirds mazspēju un izraisa aknu bojājumus. Tomēr šīs zāles joprojām parasti lieto 2. tipa DM ārstēšanai.
Atšķirībā no tiazolidīndioniem, fibrāti ir PPAR agonistu veids, kas saistās ar alfa receptoru apakštipu. Šo zāļu grupu lieto hiperholesterinēmijas ārstēšanai. Alfa receptoru stimulēšana palielina augsta blīvuma lipoproteīnu (ABL) līmeni un samazina zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) līmeni. Tas ir izdevīgi, jo augsts ZBL līmenis ir saistīts ar paaugstinātu sirdslēkmes un insulta risku, savukārt augsts ABL līmenis aizsargā pret šīm slimībām. Visbiežāk izmantotie fibrāti ir fenofibrāts, gemfibrozils, ciprofibrāts un bezafibrāts.
Fibrātus bieži lieto kopā ar citām zālēm hiperholesterinēmijas ārstēšanai. Fibrātu biežas blakusparādības ir muskuļu sāpes un sāpes vēderā. Reti šīs zāles var izraisīt stāvokli, ko sauc par rabdomiolīzi, kas ir zāļu reakcija, kas izraisa masīvu muskuļu audu sabrukšanu.