Kas ir pret inflāciju indeksētas obligācijas?

Mehānisms ir vienkāršs. Parastai obligācijai kupona likme ir fiksēta, un inflācija samazina saņemtās naudas pirktspēju. Indeksētai obligācijai fiksēta ir reālā likme, bet nominālvērtība tiek koriģēta pēc noteiktā cenu indeksa. Ja cenas aug, aug gan dzēšanas summa, gan katrs kupona maksājums, jo kuponu rēķina no koriģētās pamatsummas. Ja cenas krīt, koriģētā summa samazinās, tomēr daudzās emisijās dzēšanas brīdī ir garantēta vismaz sākotnējā nominālvērtība; tas ir jāpārbauda konkrētās emisijas noteikumos.

Svarīgākais ir tas, ar ko tieši obligācija ir saistīta. Eiro zonā emisijas parasti piesaista saskaņotajam patēriņa cenu indeksam eiro zonā, nereti izslēdzot tabakas izstrādājumus. Tas nozīmē, ka aizsardzība ir pret vidējo inflāciju eiro zonā, nevis pret cenu kāpumu tieši Latvijā. Ja Latvijas inflācija ir augstāka par eiro zonas vidējo, ieguldītāja faktiskā pirktspējas aizsardzība ir nepilnīga.

Cena tirgū vienalga svārstās. Indeksācija pasargā no inflācijas, bet ne no procentu likmju izmaiņām: ja reālās likmes tirgū pieaug, jau izlaistas indeksētas obligācijas cena krīt, un, pārdodot pirms dzēšanas, var saņemt mazāk nekā ieguldīts. Turot obligāciju līdz dzēšanai, šis risks neīstenojas, tāpēc šis instruments ir piemērots naudai ar skaidri zināmu termiņu. Tāpēc pirms pirkuma ir jāsaskaņo obligācijas dzēšanas termiņš ar to brīdi, kad nauda reāli būs vajadzīga.

Noderīgs praktisks rādītājs ir starpība starp parastas un indeksētas tā paša termiņa obligācijas ienesīgumu. To sauc par bezzaudējumu inflācijas līmeni, un tā ir inflācija, pie kuras abi varianti dotu vienādu rezultātu. Ja gaidāt lielāku inflāciju, izdevīgāka ir indeksētā obligācija; ja mazāku, parastā. Šis salīdzinājums ir godīgāks par sauklim līdzīgo apgalvojumu, ka indeksētā obligācija vienmēr ir drošāka.

Latvijā privātam ieguldītājam pieeja ir netieša. Latvijas Valsts kase emitē valsts vērtspapīrus un noteiktos periodos piedāvā krājobligācijas privātpersonām; aktuālos piedāvājumus, termiņus un likmes publicē Valsts kase, un tieši tur, nevis ziņu rakstos, ir jāpārbauda, vai konkrētajā emisijā indeksācija vispār ir paredzēta. Citu valstu indeksētās obligācijas parasti pieejamas ar bankas vai brokera starpniecību, bieži ieguldījumu fonda veidā. Pērkot ārvalstu emisijas, pārbaudiet arī minimālo darījuma apjomu: daļa valstu obligāciju tirgojas lielos nominālos, kas privātam ieguldītājam nav pieejami.

Pirms lēmuma jāizrēķina viss ķēdē. Fonda gadījumā no atdeves jāatņem pārvaldīšanas izmaksas, pirkšanas komisija un iespējamā valūtas maiņas izmaksa, ja fonds kotēts citā valūtā. Nodokļu piemērošana ir atkarīga no instrumenta veida un no tā, vai izmantojat ieguldījumu kontu; skaidrojumus publicē Valsts ieņēmumu dienests, un tieši nodokļa daļa nereti izēd to nelielo priekšrocību, kuras dēļ instruments tika izvēlēts.