Rawon ir Javas melnā liellopu gaļas zupa, kuras izcelsme ir Surabaya, viena no provincēm Austrumjavā, Indonēzijā. Šī aromātiskā, bagātīgi aromatizētā zupa ir viens no tradicionālajiem Indonēzijas ēdieniem, un to parasti pasniedz ar rīsiem vai stikla nūdelēm. Galvenā garšviela šajā ēdienā ir keluak, melnais rieksts, kas ir reģionā sastopamā Kepayang koka augļa sēklas. Šī garšviela ir atbildīga par to, lai zupa piešķirtu tās eksotisku, dziļi melnu krāsu.
Šī zupa vai sautējums tiek uzskatīts par vienu no Jawa Timur un austrumu Jawa Tengah ēdieniem. Tas nāk ar dažādiem piedevām, piemēram, garneļu krekeriem, mung pupiņu kāpostiem, sālītām pīļu olām un sambal čili mērci. Dažreiz Indonēzijā tos sauc par Nasi Rowan vai Rawon rīsiem, ja tos pasniedz virs rīsu bļodas.
Šī melnā zupa ir dažādu garšu labklājība, un tā parasti tiek pasniegta ar plašu krāsainu garnējumu klāstu. Daži no visizplatītākajiem piedevām ir zaļie sīpoli, blanšēti pupiņu asni un kraukšķīgās šalotes pārslas. To var arī dekorēt ar vārītu olu un Ķīnas selerijas nūjiņām. Lai gan tas tiek pasniegts kā pamatēdiens gan Austrumu, gan Centrālajā Java, abos reģionos ir nelielas atšķirības gan tā izskatā, gan garšā. Rawon, kas pagatavots Centrālajā Java, ir saldāks un melnākas krāsā nekā Rawon sautējums, kas atrodams Austrumjavā.
Liellopu gaļa šajā zupā ir sagriezta mazos kumosa gabaliņos, un dažreiz to vāra zem spiediena, līdz tā kļūst mīksta. Sautējums satur spēcīgu sasmalcinātu garšvielu maisījumu, kas izgatavots no virknes svaigu un sausu sastāvdaļu — sarkano čili, ķiploku, šalotes un sveču riekstu —, kas sabiezina ēdienu. Tajā ir arī kurkuma, galangale, kas ir ingvera veids, un keluaks. Šīs garšvielas parasti sasmalcina, sautē eļļā un pievieno verdošam liellopu gaļas buljonam, kas satur kubiņos sagrieztu liellopu gaļu. Dažreiz to garšo arī ar kafira laima lapām, puraviem, lauru lapām un citronzāli.
Rawon zupas unikālā, riekstu garša nāk no melnajiem keluak riekstiem. Tā ir sēkla ar cietu apvalku, kas atgādina Brazīlijas riekstu un tiek uzskatīta par grūti atrodamu. Tas ir tāpēc, ka sēklas tiek novāktas no savvaļas Kepayang kokiem, kuru nobriešanai nepieciešami gadi; tos neaudzē komerciāli, jo tas nav ekonomiski dzīvotspējīgi. Augļi un sēklas ir indīgas, un, pirms tos var izmantot pārtikā, tie ir rūpīgi jāapstrādā. Keluak dažreiz var atrast iepriekš sajauktās garšvielu pastās.