Refrakcijas ķirurģija ir procedūra, kas var novērst vai samazināt nepieciešamību valkāt brilles vai kontaktpersonas. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir tuvredzīgs, tālredzīgs vai astigmatisms, refrakcijas ķirurģija bieži var novērst problēmu. Šādas procedūras veikšana ļauj daudziem cilvēkiem dzīvot savu dzīvi, neuztraucoties par jaunu briļļu vai kontaktu iegādi ik pēc viena līdz diviem gadiem. Šīs acu operācijas ir dārgas, un tās parasti nesedz veselības apdrošināšana.
Astoņdesmitajos gados refrakcijas procedūra, ko sauc par radiālo keratotomiju (RK), kļuva populāra to cilvēku vidū, kuri meklēja brīvību no brillēm un kontaktiem. Šīs operācijas laikā ķirurgs radzenes ārējos apgabalos veica iegriezumus. Tā rezultātā radzenes centrālā daļa tika saplacināta. RK operācijām bija iespēja koriģēt vieglus vai vidēji smagus tuvredzības gadījumus. Tajā pašā laika posmā tika ieviesta arī procedūra, ko sauc par astigmatisko keratotomiju, kur radzenei tika veikti apkārtmēra griezumi. Laika gaitā radiālo keratotomiju aizstāja progresīvākas refrakcijas operācijas, bet astigmatiskā keratotomija joprojām tiek izmantota pacientiem, kuriem nepieciešama kataraktas operācija.
Viena no visbiežāk veiktajām refrakcijas operācijām mūsdienās tiek saukta ar lāzera palīdzību in situ keratomileusis (LASIK) operāciju. Šajā konkrētajā procedūrā radzenes forma tiek pastāvīgi mainīta, izmantojot eksimēru lāzeru. Lāzera ierīci vai asmens ierīci izmanto, lai izgrieztu atloku radzenes virsmā.
Ķirurgs atstāj viru vienā atloka galā. Pēc tam ķirurgs atloka atloku, lai atklātu radzenes vidējo daļu, ko sauc par stromu. Pēc tam tiek izmantots datora vadīts lāzers, lai iztvaicētu stromas daļu. Kad tas ir pabeigts, atloks tiek atgriezts sākotnējā stāvoklī.
Refrakcijas ķirurģija nav procedūra, kas būtu jāsaņem ikvienam. Cilvēkiem, kas ir stāvoklī vai baro bērnu ar krūti, tiem, kas lieto zāles, kas bieži maina redzi, tiem, kuri ir bērni vai 20 gadu vecumā, un cilvēkiem, kuru hormonu līmenis svārstās tādu slimību dēļ kā diabēts, var būt lielāks neveiksmīgu refrakcijas procedūru risks. Tie, kas cieš no autoimūnām slimībām, arī var nebūt piemēroti procedūrai, jo šie veselības stāvokļi traucē ķermeņa spēju dziedēt pēc operācijas.
Pirms pacienta apstiprināšanas refrakcijas operācijai ārstam jāpārliecinās, vai pacientam nav acu sausuma, jo refrakcijas operācijas var vēl vairāk kairināt stāvokli. Cilvēki ar plānām radzenēm nav piemēroti procedūrai, jo refrakcijas operācija, kas veikta personai ar plānām radzenēm, var izraisīt aklumu. Ārstam arī jāpārbauda pacientam lieli skolēni. Refrakcijas operācijas nevajadzētu veikt cilvēkiem ar lieliem zīlītēm, jo tas var izraisīt redzes dubultošanos, atspīdumu, zvaigžņu uzliesmojumu un oreolu.
Cilvēkiem, kuri cieš no blefarīta jeb plakstiņu iekaisuma, jāizvairās arī no refrakcijas operācijas, jo stāvoklis pēc procedūras bieži pasliktinās. Visbeidzot, tie, kuriem iepriekš ir veiktas refrakcijas procedūras, var nebūt piemēroti citai operācijai. Šīs kategorijas pacientiem jākonsultējas ar saviem ārstiem par savu konkrēto gadījumu.