Retoriskais trīsstūris atspoguļo runas un rakstīšanas stilu, kas paredzēts, lai informētu, ietekmētu un pārliecinātu auditoriju. Šī konkrētā valodas ierīce, ko sākotnēji izstrādāja filozofs Aristotelis, izmanto trīs galvenās sastāvdaļas, lai piesaistītu auditoriju vai lasītājus. Tie ietver logotipus, ētiku un patosu, ko dažreiz dēvē par subjektu, rakstnieku un auditoriju. Rakstot vai identificējot retorisko analīzi, var palīdzēt noteikti jautājumi vai raksturlielumi.
Viens no retoriskā trīsstūra mērķiem ir racionāli uzrunāt auditoriju. Logosus vislabāk var raksturot kā argumentācijas pamatojumu vai tekstu. Šajā gadījumā rakstnieks vai runātājs arī sniedz zināšanas par tēmu un piedāvā dažādas perspektīvas. Logotipus var izmantot, lai strīdētos vai ieņemtu nostāju par tēmu, vienlaikus uzrādot faktus un pierādījumus, kas atbalsta visu pētījumu. Gadījumu izpēte, laboratorijas eksperimenti un statistika ir tādu darbu piemēri, kas piesaista auditorijas logotipus vai loģisko argumentāciju.
Uzticamība arī palīdz piesaistīt auditoriju. Retoriskā trīsstūra ētiskā daļa attiecas uz debašu formu vai piegādi, kas savukārt sniedz ieskatu rakstnieka vai runātāja raksturā. Etosam jāpalīdz demonstrēt autora uzticamību un uzticamību, kā arī spēju demonstrēt jebkādas zināšanas par tēmu. Izmantojot retoriskā trīsstūra ētikas komponentu, auditorija sagaida, ka autora prezentācija būs skaidra, godīga un līdzsvarota.
Patoss nodrošina auditorijas spēcīgāko pievilcību, jo tas izraisa emocijas un interesi. Šis retorikas aspekts koncentrējas uz auditorijas reakcijām papildus tam, lai palīdzētu viņiem balstīties uz savu iztēli. Rakstnieks vai runātājs izmanto patosu, lai izveidotu savienojumu ar auditoriju un izmantotu viņu vērtības un uzskatus.
Studenti var pielietot retorisko trīsstūri savā rakstīšanā vai iemācīties to identificēt, izmantojot noteiktus kritērijus. Piemēram, pētnieciskajā darbā izmantojot logotipus, tēzei jābūt skaidri identificētai un pamatotai ar ticamiem pierādījumiem, kā arī pamatotiem iemesliem. Logotipiem ir jādemonstrē arī pārdomāts, loģisks arguments, kas tiek pasniegts loģiskā secībā. Lietojot patosu, argumentam ir jāsniedz vizuālas detaļas un pārliecinoši piemēri, kas piesaista klausītāju vai lasītāju, kā arī ir saistīti ar auditorijas vērtībām un uzskatu sistēmām.
Ētam ir jāparāda saikne ar rakstnieku un apspriežamo tēmu. Šajā gadījumā avoti ir atbilstoši jānorāda un jānorāda. Rakstītājam vai runātājam jādemonstrē kvalifikācija, ne tikai demonstrējot zināšanas, bet arī godīgi un profesionāli izmantojot vārdu izvēli un toni. Visbeidzot, ja dokuments vai runa argumentē konkrētu viedokli, rakstītājam ir jāparāda ētika, ievērojot vairākus viedokļus, ko var izdarīt, atsaucoties uz atbilstošām atsaucēm.