Kas ir rokas tendinīts?

Rokas tendinīts ir plaukstas cīpslu iekaisums. Cīpslas tiek izmantotas, lai kontrolētu pirkstu un plaukstas locītavas kustības, izmantojot signālus no muskuļiem, kas atrodas rokā. Cilvēkiem ar roku tendinītu var rasties sāpes un dedzinoša sajūta rokā, kā arī grūtības pārvietot rokas. Ārstēšana ietver atpūtu, lai cīpslas varētu atgūties, un dzīvesveida pielāgošanu, lai novērstu iekaisuma atkārtošanos.

Visbiežākais roku tendinīta cēlonis ir pārmērīga lietošana. Pārslodzes traumas ir izplatītas cilvēkiem, kas strādā tehnoloģiju nozarē, jo viņi darbā veic atkārtotas kustības, piemēram, regulāri raksta. Tendinīts var attīstīties arī celtniekiem un citiem cilvēkiem, kuru darbs ir saistīts ar smagu un atkārtotu darbu. Iekaisuma attīstības risks ir arī cilvēkiem, kuriem anamnēzē bijuši roku lūzumi un traumas.

Rokas tendinīta gadījumā cīpslas kļūst iekaisušas, un tās uzbriest sinoviālā apvalka iekšpusē, apvalkā, kas parasti aizsargā cīpslas. Tā rezultātā cīpslas vairs nevar vienmērīgi pārvietoties apvalkā, izraisot pacientam sajūtu, ka rokas ir stīvas un maigas. Tendinīts var izraisīt sasprindzinājumu, grūtības satvert, sāpes un dedzināšanu, un tas mēdz pasliktināties agri no rīta un vēlu vakarā.

Ārsts var veikt pārbaudi, lai meklētu tendinīta pazīmes un izslēgtu zilumu veidošanos un citus iespējamos roku sāpju cēloņus. Ārstēšana balstās uz roku atpūtināšanu, lai novērstu turpmākus ievainojumus un ļautu mazināt iekaisumu. Var ieteikt roku apledošanu, jo dzesēšana var mazināt pietūkumu, un pacientiem var izrakstīt pretiekaisuma līdzekļus, ja viņu rokas ir īpaši jutīgas un pietūkušas. Kad rokas ir pilnībā atveseļojušās, pacients var atgriezties normālā aktivitātes līmenī.

Tā kā iemesls parasti ir pārmērīga lietošana, pacientiem var ieteikt pielāgot savus darba vai atpūtas paradumus, lai samazinātu atkārtotu stresa traumu risku. Ja pacienti nemaina savus ieradumus, pastāv risks, ka tendinīts var atgriezties un pasliktināties. Iespējams, cīpslas var pārtrūkt, tādēļ nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Var palīdzēt ergonomisku instrumentu un darba pozīciju izmantošana, kā arī pāreja uz balss vadības sistēmām un citi pasākumi, kas paredzēti, lai ierobežotu roku lietošanu. Daudzas darba vietas apzinās atkārtotu stresa traumu risku un var palīdzēt darbiniekiem veikt pielāgojumus, lai ierobežotu šādas traumas, tostarp nodrošinot darbiniekus ar palīgierīcēm, lai samazinātu darba apjomu, kas cilvēkiem jādara ar rokām.