Kas ir salīdzinošais gadījums?

Salīdzinošais gadījums parasti ir vārdu forma, bieži vien apstākļa vārdi un īpašības vārdi, kas norāda uz salīdzinājumu starp vienu vienumu vai personu ar citu. Teikumā, piemēram, “Es esmu ātrāks par viņu”, vārds “ātrāks” ir apstākļa vārds salīdzinošā formā, jo tas norāda uz subjekta un objekta salīdzinājumu. To parasti norāda ar sufiksu “-er”, lai gan citus vārdus var izmantot, lai norādītu salīdzinošu gadījumu, piemēram, “vairāk” vai “mazāk”. Sufiksu “-est” un tādus vārdus kā “visvairāk” vai “vismazāk” var izmantot, lai norādītu uz vārda augstākās pakāpes formu, kas norāda uz salīdzinājumu, kurā vienam objektam ir lielākais vai vismazākais kādas kvalitātes rādītājs.

To sauc arī par salīdzinošo formu vai pakāpi, apstākļa vārda vai īpašības vārda salīdzinošo gadījumu parasti izmanto, lai norādītu divu frāžu vai vārdu salīdzinājumu teikumā. Tas parasti tiek atrasts kā subjekta un objekta salīdzinājums teikumā, lai gan var salīdzināt arī vairākus objektus. Tādos teikumos kā “Es redzēju, kā viņa met bumbu tālāk nekā viņš”, vārds “tālāk” ir salīdzinošā gadījumā. “Es” ir subjekts, un “zāģis” ir predikāts teikumam, kas norāda subjekta veikto darbību, savukārt “tālāk” apzīmē darbību, ko veikuši divi salīdzināmie cilvēki.

Ir daži dažādi veidi, kā var norādīt vārda salīdzinošo gadījumu, lai gan lielāko daļu parasto apstākļa vārdu var mainīt ar sufiksu “-er”. Apstākļa vārdus, piemēram, “ātri” un “lēni”, var salīdzināt, mainot vārdus “ātrāk” un “lēnāk”. Tas attiecas arī uz daudziem parastajiem īpašības vārdiem, piemēram, vārdiem “garš” un “laimīgs” kā salīdzinājumu formās “garāks” un “laimīgāks”. Šie vārdi salīdzinošā gadījumā tikai norāda, ka vienam vienumam ir vairāk noteiktas kvalitātes nekā citam, kas atkarībā no pamatvārda var būt pozitīvs vai negatīvs jēdziens. Tādus vārdus kā “vairāk” un “mazāk” var izmantot arī, lai norādītu uz salīdzinājumu, piemēram, “Viņš skrēja ātrāk nekā viņa suns” vai “Viņa ir mazāk piedodoša nekā viņas māsa”.

Salīdzinošais gadījums ir līdzīgs angļu valodas superlatīvajam gadījumam, ko izmanto, lai norādītu, ka vienam vienumam ir visaugstākā vai vismazākā noteikta kvalitāte, salīdzinot ar citām lietām. Teikumā “Es esmu laimīgākais cilvēks pasaulē” vārds “laimīgākais” ir īpašības vārds augstākā līmeņa formā. Tas joprojām ir salīdzinājums, bet tā vietā, lai salīdzinātu vienu lietu ar citu, tiek teikts, ka subjektam ir visaugstākais iespējamais šīs kvalitātes daudzums. “Viņš ir ātrākais kaķis” nozīmē, ka kaķis ir ātrāks par visiem citiem kaķiem, savukārt “ātrāks” biežāk tiek lietots, lai salīdzinātu vienu kaķi ar citu.