Adenoma ir ne-vēža veidojums jeb labdabīgs audzējs, kas attīstās no dziedzeru audu šūnām. Šī dziedzeru izcelsme nozīmē, ka audzējs var rasties no serozām šūnām, kas parasti izdala ūdeņainu šķidrumu, vai gļotādas šūnām, kas veido gļotas. Seroza adenoma parasti attīstās no serozām šūnām tādā orgānā kā aizkuņģa dziedzeris vai olnīca. Serozas aizkuņģa dziedzera adenomas ir reti sastopamas un var saturēt ar šķidrumu pildītas vietas vai cistas, un tādā gadījumā tās parasti sauc par cistadenomām. Cistadenomas, kas var būt serozas vai mucinozas, attīstās arī olnīcās, un dažos gadījumos aizkuņģa dziedzera vai olnīcu serozā adenoma var būt ciets audzējs.
Olnīcu seroza adenoma veidojas no epitēlija audiem, kas ir līdzīgi epitēlijam, kas pārklāj olvadus. Šāda veida izaugumi visbiežāk sastopami sievietēm vecumā no 40 līdz 60 gadiem, un tie var neizraisīt nekādus simptomus vai veselības komplikācijas. Ja parādās simptomi, tie var būt sāpes muguras lejasdaļā vai vēdera sāpes, vēdera pietūkums vai pastiprināta nepieciešamība urinēt. Serozas adenomas gadījumā olnīca var sagriezties, pārtraucot asins piegādi, un tādā gadījumā var rasties stiprākas sāpes. Reizēm cistiski audzēji var plīst vai asiņot.
Aizkuņģa dziedzerī serozā adenoma parasti ir labdabīga, atšķirībā no gļotādas audzējiem, kas var būt labdabīgi vai vēža audzēji. Serozas cistadenomas rodas biežāk nekā gļotādas audzēji, taču ultraskaņas izmeklējumos var būt grūti atšķirt abas cistadenomas, tāpēc var būt nepieciešama arī CT vai datortomogrāfija un MRI vai magnētiskās rezonanses attēlveidošana. Šūnu paraugu var izņemt no audzēja, izmantojot smalku adatu, un izpētīt mikroskopiski, lai apstiprinātu diagnozi. Simptomi, kas saistīti ar aizkuņģa dziedzera serozām cistadenomām, var būt sāpes vēderā un pankreatīta lēkmes vai aizkuņģa dziedzera iekaisums.
Lai gan serozā adenoma parasti ir labdabīga, retos gadījumos daži audzēji var pārveidoties un kļūt par ļaundabīgiem. Serozas adenomas ārstēšana atšķiras atkarībā no atrašanās vietas. Aizkuņģa dziedzera audzēju, kas izraisa simptomus, var pārvaldīt ķirurģiski, un dažos gadījumos audzēja izgriešanai var izmantot laparoskopiskas vai atslēgas cauruma operācijas metodes. Olnīcu audzēja gadījumā adenomu var noņemt kopā ar olnīcu, izmantojot atslēgas caurumu vai parasto operāciju. Ja audzējs, kas nejauši atklāts citas izmeklēšanas laikā, nerada problēmas un tiek identificēts kā labdabīgs, to vislabāk var atstāt vienu pašu.