Sirdslēkme ir sirds muskuļa nāve, ko izraisa koronārās artērijas bloķēšana. Medicīniski saukts par miokarda infarktu, šis stāvoklis rodas, ja tiek bloķēta koronārā artērija, atņemot sirdij asinis un skābekli. Šī sirds atņemšana izraisa sāpes krūtīs un spiedienu, sirds ievainojumus un, iespējams, nāvi.
Lai gan sirdslēkme notiek pēkšņi, cēlonis var būt pēkšņs vai pakāpenisks. Galvenais sirdslēkmes cēlonis ir ateroskleroze jeb artēriju sacietēšana, ko izraisa holesterīna nogulsnēšanās izraisīta aplikuma uzkrāšanās. Ja ateroskleroze rodas koronārajās artērijās, pakāpeniska šo artēriju sašaurināšanās sāk ietekmēt sirds muskuli un galu galā noved pie infarkta. Līdzīgi asins receklis var izraisīt arī koronāro artēriju bloķēšanu, kas beidzas ar tādu pašu rezultātu.
Sirdslēkmes simptomi ir sāpes krūtīs un spiediens, elpas trūkums, sāpes rokās un muguras augšdaļā, kā arī iespējama slikta dūša vai vemšana. Tomēr medicīnas eksperti ir aprēķinājuši, ka gandrīz 25 procenti uzbrukumu ir klusi, neradot pacientam nekādus brīdinājuma simptomus. Tāpēc ir svarīga ikdienas veselības aprūpe, tostarp riska faktoru un sirds veselības uzraudzība.
Neatkarīgi no tā, vai sirdslēkmei ir smagi simptomi vai to nav vispār, kaitējums var būt vienāds. Sirdslēkme tiek uzskatīta par dzīvībai bīstamu ārkārtas situāciju, un jebkuras pazīmes vai simptomi, neatkarīgi no tā, cik viegli tie ir, jāpārbauda ārstam. Ārstēšanas kavēšanās palielina neatgriezenisku bojājumu un sirdsdarbības samazināšanās vai pat nāves iespējamību. Jo ilgāk sirdij tiek liegta pietiekama asins plūsma un skābeklis, jo vairāk tiek nodarīts kaitējums. Ja mirst pietiekami liels sirds muskuļa daudzums, sekos sirds mazspēja.
Turklāt sirds muskuļa traumas var izraisīt arī sirds kambaru fibrilāciju, kas ir neregulāra sirdsdarbība, ko izraisa patoloģiska elektriskā aktivitāte. Ja sirds nespēj normāli pārspēt un sūknēt asinis, tiek traucēta asins piegāde citām ķermeņa daļām, tostarp smadzenēm. Smadzeņu bojājumi var rasties dažu minūšu laikā, ja tām trūkst skābekļa.