Kas ir Sjogrena sindroms?

Lai gan Sjogrena sindroms var izpausties atsevišķi (primārais), tas var būt arī sekundārs, saistīts ar citiem autoimūniem traucējumiem, piemēram, sarkano vilkēdi un reimatoīdo artrītu. Lai gan, iespējams, to izraisa vairāki gēni, to nav viegli pārnest no vienas paaudzes uz nākamo. Citi pētnieki ir norādījuši, ka tas nav iedzimts, bet var rasties pēc saskares ar noteiktiem vīrusiem. Ir nepieciešams veikt vairāk pētījumu, lai apstiprinātu cēloni.

Autoimūnu traucējumu gadījumā organisms nespēj atpazīt normālas ķermeņa funkcijas un ķīmiskās ražošanas. Sjogrena gadījumā ķermeņa baltās šūnas uzbrūk un cīnās pret dabiskajiem asaru un siekalu ražošanas procesiem. Sausas acis var izraisīt apsārtumu, dedzināšanu un niezi. Sausa mute var palielināt zobu dobumus, radīt ļoti iekaisis kakls un, smagākos gadījumos, var apgrūtināt runāšanu vai rīšanu. Var samazināties arī garšas sajūta.

Diagnoze bieži tiek veikta, kad tiek atklāts sekundārais Sjogrens. Pacientiem ar zināmiem autoimūniem traucējumiem, kuriem ir sausas acis un sausa mute, bieži nav nepieciešamas papildu pārbaudes. Medicīnas speciālisti arī pārbauda pacientus, kuri lieto noteiktas zāles, piemēram, tricikliskos antidepresantus, jo tie var izraisīt līdzīgu ietekmi.

Primārā Sjogrena sindroma gadījumā oftalmologs var pārbaudīt acis un izmērīt asaru veidošanos. Dažos gadījumos tiek veikta iekšējās lūpas biopsija, kas var parādīt siekalu dziedzeru bojājumus. Lielākajai daļai pacientu ar aizdomām par gadījumiem tiek veiktas arī asins analīzes, lai noteiktu asinīs noteiktas ķīmiskas vielas, kas izraisa autoimūnas traucējumus.

Tāpat kā vairumam autoimūnu traucējumu, šo stāvokli nevar izārstēt, taču ir ārstēšanas metodes, kas var palīdzēt mazināt sekas. Sausām acīm visizplatītākā ārstēšanas metode ir mākslīgo asaru acu pilieni. Īpaša uzmanība jāpievērš to lietošanai sausā gaisa vidē, piemēram, lidmašīnās vai birojos, kuros tiek izmantots gaisa kondicionētājs. Ja mākslīgās asaras pietiekami nerisina problēmu, dažkārt tiek mēģināts veikt operāciju, lai palēninātu asaras veidojošo dziedzeru iznīcināšanu.

Laba mutes dobuma higiēna ir būtiska. Regulāra zobu tīrīšana ir obligāta, un zobu pastās ir jāsatur zems peroksīda līmenis. Var palīdzēt arī tādu šķidrumu uzņemšanas samazināšana, kas noārda ķermeni no mitruma, piemēram, sodas ar kofeīnu vai kafiju. Turklāt, lietojot zāles, kas izraisa sausu muti, var būt nepieciešams izvērtēt risku attiecībā pret ieguvumiem.

Ja parādās citi sāpīgi simptomi, sāpju mazināšanai var ordinēt pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu vai naproksēna nātriju. Ja slimība nopietni ietekmē ķermeņa orgānus, veselības aprūpes speciālisti var izrakstīt steroīdus, lai mazinātu gan sāpes, gan iespējamu infekciju. Sjogrena sindroma pacientiem tiek novērots arī limfātiskais vēzis, jo tas parasti rodas aptuveni 5% slimo.

Papildus medikamentiem simptomu ārstēšanai pacientiem parasti tiek ieteikts ievērot saudzīgu vingrinājumu programmu, kas var palīdzēt mazināt nogurumu un arī cīnīties ar sāpēm, kas saistītas ar muskuļu un locītavu pietūkumu. Bez papildu komplikācijām, piemēram, limfātiskā vēža, Sjogrena slimība neietekmē paredzamo dzīves ilgumu. Ar atbilstošu ārstēšanu daudziem ar šo traucējumu nav pazemināta dzīves kvalitāte.