Spirillum ir baktēriju veids, kas pārvietojas raksturīgā spirālveida vai korķviļķa veidā. Tā parasti dzīvo kā atsevišķas šūnas, nevis ir saistīta klasteros vai ķēdēs. Pastāv arī gramnegatīvu baktēriju ģints, kas pazīstama kā Spirillum, kuras lielākā daļa dzīvo ūdenī ar lielu organisko vielu daudzumu, piemēram, stāvošos baseinos. Ievērojams izņēmums ir Spirillum minus (S. minus), kas ir viens no diviem baktēriju veidiem, kas var izraisīt žurku koduma drudzi.
Lielākajai daļai baktēriju veidu ir flagellas jeb pātagai līdzīgi piedēkļi, kas palīdz tām pārvietoties pa šķīdumiem. Šīs ģints baktērijām ir neparasti flagella veidi. Sākotnēji tika uzskatīts, ka šīm baktērijām ir atsevišķs karogs katrā to šūnu galā, taču tagad ir zināms, ka tām katrā galā ir kopa, kas sastāv no aptuveni 75 atsevišķiem piedēkļiem. Tā ir to kustība, kas liek organismiem pārvietoties tiem raksturīgajā korķviļķa veidā.
Spirillum volutans ir daudz pētīts, jo tā ir viena no lielākajām baktēriju sugām. To novēroja agrīnie mikroskopi un identificēja 1832. gadā. Šī organisma nosaukums cēlies no ogļhidrātu uzglabāšanas granulām organismā, kas pazīstama kā volutin.
Var būt grūti kultivēt šīs baktērijas, un S. volutans vēl nesen nevarēja audzēt tīrkultūrā. Izrādās, ka organisms prasa nelielu skābekļa daudzumu, bet ir saindēts ar apkārtējās vides koncentrāciju. Kad kultūrās atradās piesārņojoši organismi, tie iztērēja pietiekami daudz skābekļa, lai S. volutans varētu augt, bet, atrodoties tīrkultūrā, tas nespēja augt ar lielāku skābekļa koncentrāciju. Kad šī prasība tika saprasta, pētnieki varēja audzēt šo baktēriju tīrā kultūrā.
Spirillaceae dzimta ir cieši saistīta ar ģimeni, kurā ietilpst Spirochaetes. Šajā baktēriju saimē ietilpst vairāki cilvēku patogēni, tostarp baktērijas, kas izraisa Laima slimību un sifilisu. Šie organismi ir arī spirilla un pārvietojas korķviļķa veidā. Tie atšķiras no Spirillaceae ar specializētām struktūrām, nevis karogiem, un ar ārējo apvalku.
Viena ģints suga S. minus ir cilvēka patogēns. Tas ir viens no žurku koduma drudža izraisītājiem, lai gan šī slimības forma tiek konstatēta retāk nekā cita baktēriju forma. Tā galvenokārt ir problēma Āzijā, jo Japānā to sauc par sodoku. Šī slimība parasti tiek inficēta no žurku, peļu un citu grauzēju kodumiem vai inficēta dzīvnieka urīna vai sekrēciju rezultātā.