Kas ir starpmenstruālā asiņošana?

Lai noteiktu, vai maksts asiņošana ir starpmenstruāla rakstura, nevis tikai neregulāras menstruācijas, sievietei vispirms var būt nepieciešams reģistrēt menstruāciju ilgumu. Viņa var izsekot datumam, kad asiņošana sākas un beidzas, un pēc tam reģistrēt dienu skaitu, līdz sākas mēnešreizes. Tiek uzskatīts, ka normāls menstruāciju ilgums ir no 21 līdz 35 dienām. Ja sieviete menstruālā cikla vidū konstatē biežāku asiņošanu, tā tiks uzskatīta par starpmenstruālo asiņošanu.

Viens no biežākajiem starpmenstruālās asiņošanas cēloņiem ir dzimstības kontroles metodes, īpaši perorālie kontracepcijas līdzekļi un intrauterīnās ierīces. Perorālie kontracepcijas līdzekļi izmanto estrogēnu, sievišķo hormonu, lai sievietes ķermenī katru mēnesi neveidotos olšūna. Sievietēm, kuras lieto perorālos kontracepcijas līdzekļus, var rasties asiņošana no maksts starp menstruācijām, īpaši pirmajos trīs mēnešos, kad viņu ķermenis pierod pie estrogēna līmeņa vai arī tad, ja viņas nelieto tabletes regulāri. Intrauterīnās ierīces (IUD) ir nelieli elastīgas plastmasas gabaliņi, kas ievietoti dzemdē un izdala hormonus, lai novērstu olšūnu izdalīšanos, bet var izraisīt arī vieglu asiņošanu.

Starpmenstruālajai asiņošanai var būt arī nopietnāki cēloņi. Tas var būt ginekoloģiskā vēža pazīme dzemdē, dzemdes kaklā vai olvados. Jebkuri ne-vēža veidojumi uz dzemdes, kas pazīstami kā dzemdes fibroīdi vai polipi, var izraisīt asiņošanu no maksts. Ja sāpes iegurnī ir kopā ar maksts asiņošanu starp menstruācijām, tās, visticamāk, ir nopietnas pamatslimības rezultāts.

Precīza starpmenstruālās asiņošanas ārstēšana parasti ir atkarīga no tā, kas to izraisa. Ja asiņošana ir radusies kontracepcijas līdzekļu lietošanas dēļ, tā parasti izzūd pēc regulāras un pareizas lietošanas; tomēr, ja asiņošana no maksts starp menstruācijām turpinās, sieviete var vēlēties mainīt dzimstības kontroles metodes. Asiņošana, ko izraisa vēzis vai citas ginekoloģiskas problēmas, parasti izzūd, tiklīdz pamatslimība tiek efektīvi ārstēta.