Stratēģiskais vides novērtējums (SVN) ir sistemātisks projekta, programmas vai politikas ietekmes uz vidi pārskats. Novērtējuma funkcionālie komponenti atšķiras atkarībā no katrā valstī spēkā esošajiem vides noteikumiem. Novērtējuma rezultātā tiek sagatavots rakstisks ziņojums, ko izmanto, lai pieņemtu galīgo lēmumu par turpmākās darbības dzīvotspēju. Ja tiek pieņemts lēmums turpināt, SIVN tiek izmantots par pamatu uz projektu balstītam ietekmes uz vidi novērtējumam, kas stratēģisko analīzi pārceļ uz taktisko līmeni.
Ietekmes uz vidi izpēte kļuva par populāru tēmu astoņdesmitajos gados, kad ASV noteica standartus valsts un korporatīvo darbību piesārņoto vietu identificēšanai un attīrīšanai, kā arī prasību uzlikšanu jauniem projektiem, lai iepriekš noteiktu ietekmi uz vidi. Laika gaitā ietekmes uz vidi novērtējumi kļuva par būtisku daļu, iegūstot kopienas apstiprinājumu un atļaujas vietējiem projektiem, un veidoja juridiskas atbildības pamatu ikreiz, kad radās piesārņojums. Šis uzliesmojošais atbalsts šim jautājumam nostiprināja stratēģisko vides novērtējumu kā neaizstājamu pirmo soli jebkurā ASV ierosinātajā darbībā.
Eiropas Savienība (ES) pieņēma arī īpašus tiesību aktus, kas paredz, ka dalībvalstīm ir jāpārņem protokols NVA direktīvā. Direktīva noteica formālus standartus un procedūras projektu un programmu stratēģiskā vides novērtējuma veikšanai. ES dalībvalstis pieņēma direktīvu desmit gadu laikā, līdz 100 procenti dalībvalstu parakstījās uz NVA protokolu.
Stratēģiskā vides novērtējuma procedūra var atšķirties atkarībā no valsts vai konteksta, taču pamata sistēma ir vērsta uz starptautisku standartu. Iespējams, ka visformalizētākā struktūra ir tā, kas izklāstīta ES SVN direktīvā, tāpēc ir saprātīgi izmantot šo tiesību aktu kā vadlīniju. SEA pirmais solis ir pārbaudes process, lai noteiktu, vai uz attiecīgo darbību attiecas direktīva. ES direktīva neattiecas uz ierosināto politiku dalībvalstīs. Vispārīgā kontekstā šis solis nosaka, vai SEA vispār ir jāveic attiecīgajā jurisdikcijā.
Kad tiek noteikts, ka SEA ir nepieciešams, recenzents nosaka izmeklēšanas apjomu. Nav iespējams droši noteikt visas iespējamās ierosinātās darbības ietekmes uz vidi. Šī darbība nosaka ierobežojumus tam, ko novērtējums ir paredzēts atklāt. Pēc tam recenzents nosaka pašreizējo vides stāvokli, kas kalpo par bāzes līniju, pēc kuras tiek mērīta ierosinātās darbības ietekme.
Recenzents izmanto statistisko modelēšanu, vēsturiskus piemērus un profesionālu spriedumu, lai izdarītu secinājumu par ietekmes uz vidi iespējamību. Viņa secinājumi ir izklāstīti ziņojumā, kas tiek izmantots sabiedrības informēšanai un kā pamats galīgā lēmuma pieņemšanai par rīcību. Ja tiek pieņemts lēmums turpināt ierosināto darbību, stratēģiskais vides novērtējums tiek izmantots kā sākumpunkts taktiskās ietekmes novērtējumam, kas nosaka, kā vislabāk rīkoties.
SmartAsset.