Sulforafāns ir diezgan vienkāršs organisks savienojums, kas vislielākajā koncentrācijā ir atrodams krustziežu vai sinepju dzimtas augos, tostarp brokoļos, ziedkāpostos un kāpostos. Tā ir fitoķīmiska viela, kas nozīmē, ka tā tiek bioloģiski aktivizēta, kad cilvēka ķermenis atbrīvo tās ķīmiskās sastāvdaļas no cukura molekulas glikozinolāta, ar kuru tas ir saistīts augos. Cilvēka uzturā šis savienojums sniedz virkni ieguvumu veselībai, bet galvenais no tiem ir tā spēja darboties kā antioksidants un saistīties ar brīvo radikāļu skābekļa molekulām, kas var izraisīt šūnu bojājumus. Šīs aktivitātes dēļ tas ir dabisks vēža profilakses līdzeklis, un ir īpaši norādīts, ka tas spēj samazināt krūts vēža un prostatas vēža risku.
Vēl viens svarīgs sulforafāna aspekts kā veselības veicinātājs uzturā ir tā spēja stimulēt detoksikācijas enzīmu ražošanu. Pētījumi Apvienotās Karalistes Londonas koledžā 2010. gadā parādīja, ka tas aktivizēja sirdi aizsargājošu proteīnu, kas pazīstams kā Nrf2, kas dabiski kļūst neaktīvs asinsvados, kad tiem parādās aplikuma uzkrāšanās. Tas var novest pie sirds slimību profilakses. Papildu pētījumi ASV Kalifornijas Universitātē Losandželosā ir parādījuši, ka sulforafāns veicina imūnsistēmas darbību dendrītu šūnās, kas apstrādā antigēnus, lai aizsargātu organismu no infekcijas, novēršot baktēriju un vīrusu vairošanos.
Laboratorijas pārbaudēs ir pierādīts, ka abām savienojuma dabiskajām formām vai sulforafāna ekstraktam, no kura tiek pagatavots sulforafāna papildinājums, ir daudz dažādu ieguvumu veselībai. Ir pierādīts, ka sulforafāna antioksidanta vērtība pazemina asinsspiedienu un holesterīna līmeni, ja nedēļā patērē tikai 3.5 unces (100 gramus) brokoļu. Sulforafāna vēža pētījumi ir arī parādījuši, ka ķīmiskā viela novērš benzo-a-pirēna veidošanos, kas var izraisīt kuņģa audzēja augšanu. Tas spēj darboties arī kā inhibitors īpaši spēcīgam antibiotikām rezistentu baktēriju veidam, kas pazīstams kā Heliobacter pylori.
Ir zināms, ka brokoļu kāpostiem ir visaugstākā sulforafāna koncentrācija, taču to var atrast arī daudzos citos krustziežu dzimtas augos, piemēram, kāpostos, redīsos un rāceņos. Ja brokoļu dīgstus novāc pirms augam ir atļauts nobriest, sulforafāna koncentrācija ir 30 līdz 50 reizes lielāka nekā nobriedušiem augiem. Lai samazinātu vēža risku cilvēkiem līdz pusei no statistiskā vidējā rādītāja, nedēļā būtu jāpatērē unce brokoļu asnu (28 grami) pretstatā divām mārciņām (907 gramiem) nobriedušu brokoļu.
Starp citām sulforafāna satura labvēlīgajām sekām uzturā ir pierādījumi, ka to var izmantot artrīta profilaksei un ārstēšanai, kā arī aizsardzībai pret elpceļu slimībām, piemēram, astmu, rinītu un plaušu slimībām. Ir pierādīts, ka pašas brokoļu sulas dzeršana stimulē enzīma, ko sauc par glutationa S-transferāzi, ražošanu ādā, kas neitralizē savienojumus, kas bojā DNS, pakļaujoties saules ultravioletā starojuma iedarbībai. Tā kā savienojumam ir labvēlīga ietekme pret visbiežāk sastopamajiem cilvēku veselības apdraudējumiem, tostarp vēzi un sirds slimībām, tas joprojām ir koncentrēts un atkārtots medicīnas zinātnes pētījums.