Taktilā uztvere ir ādas sajūtu sniegtās informācijas interpretācija. Tas ietver sarežģītu savienojumu no nerviem, kas apgādā ādu ar smadzenēm, kur dažādas smadzeņu zonas atbilst noteiktām ādas vietām. Šī informācija var būt ļoti svarīga telpiskajai izpratnei, draudu atpazīšanai un smalko motorisko uzdevumu veikšanai. Pētnieki šajā jomā strādā pie eksperimentiem, lai uzzinātu vairāk par smadzeņu lomu uztverē, izstrādātu un pārbaudītu hipotēzes, lai izskaidrotu konkrētas maņu parādības, un noteiktu, kas notiek, kad cilvēki zaudē sajūtu.
Taktilās uztveres sajūta sāk attīstīties ļoti agri un nobriest, zīdaiņiem mijiedarbojoties ar apkārtējo pasauli. Divas ķermeņa daļas, seja un rokas, ir īpaši labi apgādātas ar nerviem un sniedz smadzenēm ievērojamu atgriezenisko saiti par apkārtējo vidi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc zīdaiņi un mazi bērni var ķerties pie sev interesējošiem priekšmetiem, lai uzzinātu par tiem vairāk. Objekti var radīt tekstūras, temperatūras un konsekvences sajūtu, kas sniedz informāciju par to, kas tie ir un kā tie darbojas.
Nervi var nosūtīt dažādus signālus par sajūtām vidē, lai palīdzētu smadzenēm orientēt ķermeni un interpretēt apkārtējo vidi. Taktilajai uztverei var būt arī izšķiroša nozīme drošībā. Specializētie nervu gali, kas pazīstami kā nociceptori, ir īpaši jutīgi pret sāpēm un sniedz brīdinājumus par sāpju pieredzi. Šie signāli var ātri izsekot, lai ļautu ķermenim pārvietoties, lai izvairītos no tādiem draudiem kā ugunsgrēks vai ass priekšmets.
Cilvēkiem var rasties problēmas ar taktisko uztveri nervu vai smadzeņu bojājumu rezultātā. Piemēram, apdeguma upuri piedzīvo jutības zudumu apdeguma vietā un var nezināt par sāpīgām sajūtām, kas sniedz svarīgus brīdinājumus. Cilvēki ar smadzeņu traumām var izjust fantoma sajūtas vai var neizdoties pareizi interpretēt informāciju. Hroniskas sāpju apstākļi var arī traucēt taustes uztveri un var likt jebkurai sajūtai justies nevēlamai vai sāpīgai.
Fantoma uztvere ir arī tēma, kas interesē dažus taustes uztveres pētnieki. Spilgtus piemērus var redzēt dažos amputētos gadījumos, kuri piedzīvo fantoma sajūtas no trūkstošās ekstremitātes. Tie var ietvert sāpes, bet var ietvert arī citas maņu pieredzes. Mācības par to, kā tas notiek, var palīdzēt aprūpes sniedzējiem ārstēt pacientus ar šādiem simptomiem, dažreiz izmantojot kognitīvus trikus, piemēram, spoguļterapiju. Šajā taktikā pacients strādā ar spoguli un atlikušo ekstremitāti, lai vizuāli simulētu abu ekstremitāšu kustību, kas var ignorēt smadzenēm nosūtītos signālus.