Ugunsvētra ir milzīgs ugunsgrēks, kas rodas, kad liesmas ir tik spēcīgas, ka tās rada un uztur savu vēja sistēmu. Atkarībā no skursteņa efekta, kas pazīstams arī kā skursteņa efekts, uguns siltums rada tik spēcīgu augšupplūsmu, ka blakus esošais gaiss tiek spēcīgi ievilkts, radot spēcīgu vēju, kas pūš uguns centra virzienā. Uguns vētra īpaši iespējama tur, kur to baro līča straumes vēji vai temperatūras inversijas slāni caurdur karstais gaiss no uguns. Ugunsgrēks, visticamāk, izcelsies ikreiz, kad ir pietiekami liels ugunsgrēks.
Labi zināmas uguns vētras ir notikušas gan dabiskos apstākļos, piemēram, Lielais Peštigo ugunsgrēks Viskonsīnā vai Pelnu trešdienas ugunsgrēki Austrālijas dienvidaustrumos, gan mākslīgos apstākļos, piemēram, Hamburgas, Drēzdenes un Tokijas sprādzieni no gaisa vai kodoluzlidojumi. no Hirosimas un Nagasaki. Varētu domāt, ka vējš, kas virzās uz ugunsgrēka centru, neļaus tai izplatīties uz āru, taču tas tā nav. Ārkārtējā turbulence, kas radusies ap liesmas fronti, ļauj ugunim izplatīties. Bieži vien haotiskajā satricinājumā veidojas uguns viesuļvētras, kas pazīstamas kā liesmu virpuļi, kas neregulāri šaudās apkārt un aizdedzina visu, kas atrodas savā ceļā. Drēzdenes uzspridzināšanas laikā milzīgs uguns tornado 30,000 minūšu laikā sadedzināja vairāk nekā 15 XNUMX cilvēku, kas pulcējās pilsētas laukumā. Ugunsgrēki Hirosimā un Nagasaki pēc sākotnējā sprādziena izraisīja daudzu cilvēku nāvi.
Ir vairākas brīdinājuma zīmes, kas norāda uz vētras rašanos savvaļas ugunsgrēka apstākļos. Tie ietver samazinātu redzamību, samazinātu skaņas vadītspēju, apgrūtinātu elpošanu un tūlītēju lapu grauzdēšanu (pirolīzi) attālumā no galvenās uguns. Savvaļas ugunsgrēku kontekstā ir vairāki galvenie vētru veidi. Tajos ietilpst 1) termiskais burbulis, kur blīvā lapotne nelielā ielejā aizdegas un izveido karstas gāzes burbuli, kas lielā karstuma dēļ nevar saplūst ar virs tā esošo gaisu, 2) ugunskura paklāji, kur visa grīda ir plaša un atklāta ieleja aizdegas, 3) ieslodzījums ar auksta gaisa slāni, kas līdzīgs termiskajam burbulim, taču tas var notikt jebkur, kur aukstais gaiss neļauj pirolīzes rezultātā izdalītajām gāzēm pacelties, radot “pulvera mucu”, kas galu galā eksplodē, 4) pretējās nogāzes pirolīze, kur ugunsgrēks vienā nogāzē izraisa spontānu aizdegšanos visā pretējā nogāzē, neskatoties uz to, ka to atdala simtiem pēdu, un 5) uguns vētra nelielas ielejas apakšā, kur pirolīzes rezultātā izdalītās gāzes saplūst upes gultnē un spontāni aizdegas, kad uguns to sasniedz.