Kas ir unikāls gripas struktūrā?

Gripas struktūra ir sarežģīta pat pieredzējušiem virusologiem. Viens no unikālākajiem gripas aspektiem ir tās spēja salīdzinoši īsā laika periodā mainīt tās struktūru vai veidošanos. Tā struktūras izpēte atklāj unikālas īpašības, kas padara gripas vīrusu par vienu no bīstamākajiem patogēniem uz planētas. Gripas īpašības, tostarp tās membrānas sastāvs un efektīvais veids, kā tā “nolaupa” veselās šūnas, lai tās izmantotu kā saimniekorganismu, atšķir to no dažiem biežāk sastopamajiem vīrusiem. Sarežģītā, pastiprinātā gripas struktūra ir padarījusi salīdzinoši sarežģītu cīņu pret epidēmiju, kas izceļas populācijā.

Zinātnieki uzskata, ka gripas vīrusa struktūra ir unikāla ar to, ka tas ir apvalkots vīruss vai vīruss, kas “nozog” tās saimniekšūnas membrānu, pirms tas atkārtojas. Lai gan citiem vīrusiem ir līdzīgas īpašības, gripas vīruss ļoti efektīvi izmanto šo taktiku, lai apsteigtu veselīgu šūnu. Kad vīruss ir izveidojis membrānas struktūru, tam ir unikāls “smailu” jeb glikoproteīnu klāsts, kas savienojas ar cukuriem, ko sauc par hemaglutēnu (HA) un neiraminidāzi (NA). Īpašais veids, kā šie cukuri ir sakārtoti gripas struktūrā, nosaka, kurš vispārējais celms tas ir, AB vai C.

Gripas vīruss ir pārsteidzoši pastiprināts. Zem tā lipīdu membrānas atrodas vēl viens aizsargslānis. Vīrusa matricas proteīns jeb M1 proteīns veido grūti iekļūstošu apvalku, kas pasargā to no iespējamiem uzbrucējiem. Šis apvalks aizsargā svarīgākās gripas vīrusa struktūras sastāvdaļas, vīrusa RNS. Kad vīruss uzbrūk veselai saimniekšūnai, tas injicē tā RNS ietvertos ģenētiskos norādījumus veselīgas šūnas enzīmu “rūpnīcā”. Pēc tam tas izmanto šos enzīmus, lai sasniegtu savu galīgo mērķi – veikt pašas replikācijas.

Šis replikācijas process turpinās, līdz to aptur farmaceitiskie līdzekļi vai saimnieka imūnsistēma. Mutējošā un pastiprinātā gripas struktūra var paralizēt imūnsistēmu, jo tā būtībā kļūst apmulsusi un nogurusi. Gripas epidēmijas ārstēšana ar plaša spektra zālēm vēl vairāk pasliktina pacientu imūnsistēmu, un vīruss var izplatīties un izraisīt postījumus sistēmā. Izpratne par “nolaupīšanas” soli, ko vīruss izmanto, lai vispirms aptvertu vīrusu un iegūtu kontroli pār tā enzīmu sintēzi, ir priekšplānā jaunu zāļu, imunizācijas un alternatīvu terapiju izpētē, kas palīdzēs cīnīties pret jaunām slimībām, kuras izraisa vīruss.