Uztveres motoriskās prasmes ir fiziskas prasmes, kas prasa zināmu uztveres ieguldījumu, pamatojoties uz kustīgā indivīda nodomiem. Piemēram, roku-acu koordinācija ir uztveres motorika, jo, lai sasniegtu noteiktu iecerēto rezultātu, roku fiziskās darbības ir jāsaskaņo ar vizuālo uztveri. Vienkāršām darbībām, piemēram, staigāšanai un izvairīšanās no šķēršļiem, bumbas speršanai un ēšanai, ir nepieciešamas uztveres motoriskās prasmes, tāpat kā sarežģītākām prasmēm, piemēram, dejām, cīņas mākslām un daudzām citām sporta un mākslas aktivitātēm. Lielākā daļa cilvēku bērnībā attīsta pietiekamas uztveres motoriskās prasmes, taču daudzi izvēlas tās tālāk attīstīt, lai nodarbotos ar noteiktu sporta veidu, mākslu vai citu nodarbošanos.
Lielākā daļa uztveres motoriku balstās uz vizuālo uztveri, jo tā parasti sniedz visvairāk informācijas par vidi un ķermeņa daļu pozīcijām. Piemēram, kad kāds vēlas sasniegt objektu savā vidē, viņš parasti redz objektu un pēc tam koordinē savu fizisko darbību, pamatojoties uz šo vizuālo uztveri. Ir iespējams rīkoties, pamatojoties uz pieskārienu, dzirdi vai pat smaržu, taču tas parasti ir daudz grūtāk un noved pie kustībām, kas ir daudz mazāk precīzas un mazāk koordinētas. Tikai redzi var efektīvi izmantot, lai spriestu par savu ekstremitāšu stāvokli attiecībā pret dažādiem vides elementiem.
Uztveres motoriskās prasmes, kas tiek izmantotas ikdienas dzīvē, vairumā gadījumu tiek veidotas agrīnās bērnības attīstības laikā. Zīdaiņi mācās staigāt, manipulēt ar objektiem savā vidē un iesaistīties daudzās citās darbībās, kuru pamatā ir uztvere. Laika gaitā bērni iemācās precīzāk saistīt savas darbības ar uztveri, tādējādi veicot šādas darbības graciozāk un pareizāk. Dažādi attīstības traucējumi var izraisīt kognitīvas, uztveres vai fiziskas problēmas, kas aizkavē vai pilnībā kavē dažu uztveres motoriku attīstību.
Lai gan gandrīz visi cilvēki dabiski attīsta pamata uztveres motoriku, kas nepieciešamas, lai pārvietotos un mijiedarbotos ar savu vidi, daži cilvēki izvēlas šīs prasmes attīstīt tālāk. Lai uzlabotu uztveres motoriku, piemēram, sitienu ar beisbolu vai veiktu noteiktu deju kustību, ir nepieciešama prakse un atkārtošanās. Sākumā, visticamāk, darbība būs jāvirzās lēni, taču laika gaitā cilvēks sāk iepazīties ar attiecīgajiem fiziskajiem, uztveres un vides faktoriem. Ar pietiekamu praksi jaunas fiziskās prasmes, kas balstās uz uztveri, var kļūt pilnīgi automātiskas.