Finanšu un īpašuma plānošanas jautājumos vajadzību pieeja ir stratēģija, ko izmanto, lai noteiktu, cik daudz dzīvības apdrošināšanas ir nepieciešams, lai indivīds vai ģimene varētu segt savas vajadzības. Ideja ir noteikt dzīvības apdrošināšanas summu, kas nepieciešama, lai palīdzētu ģimenes locekļiem uzturēt taisnīgu dzīves līmeni apdrošinātās puses nāves gadījumā, vienlaikus pārvaldot dzīves beigu izdevumus un iespējamos nenokārtotos parādus. Izdevumu apjoms, kas tiek ņemts vērā saskaņā ar šo pieeju, atšķirsies atkarībā no personas vai ģimenes vienības apstākļiem.
Vajadzību pieeja īpašuma plānošanā atšķiras no citas izplatītākās stratēģijas, kas pazīstama kā cilvēka dzīves pieeja. Šī stratēģija vairāk koncentrējas uz to, cik daudz dzīvības apdrošināšanas būtu nepieciešams, lai kompensētu finansiālos zaudējumus gadījumā, ja apdrošinātā puse nomirtu. Šeit mērķis ir noteikt apdrošināšanas summu, kas nepieciešama, lai saglabātu status quo, it kā apdrošinājuma ņēmējs joprojām būtu dzīvs un gūtu ienākumus. Apdrošināšanas summas aprēķināšana bieži ietver apdrošinātās personas vecumu un vispārējo veselības stāvokli, gada algu un jebkādus pabalstus, kas saistīti ar nodarbinātību, kā arī apdrošinājuma ņēmējam piederošās pensijas vai pensiju plāna veidu. Lai gan šī pieeja attiecas uz daudziem tādiem pašiem izdevumiem kā vajadzību pieeja, daudzi to neuzskata par tik visaptverošu.
Ir daudz dažādu izdevumu veidu, ko var iekļaut, izmantojot vajadzību pieeju. Dzīves beigu izdevumi, piemēram, apbedīšanas izmaksas, visi valsts vai dāvinājuma nodokļi, kas tiek aprēķināti, juridiskās maksas par testamenta apstiprināšanu, izdevumi, kas radušies mantojuma pārvaldniekiem, un medicīniskās izmaksas pēc mūža beigām ir tikai daži piemēri. Turklāt formulā ir iekļauti arī tādi jautājumi kā hipotēkas, citi kredīti, kredītkaršu parādi, nepilngadīgo bērnu aprūpes un izglītības izdevumi un vispārējie iztikas pabalsti.
Viena no vajadzību pieejas priekšrocībām ir tā, ka tā tiecas risināt ilgtermiņa vajadzības, kā arī tūlītējus izdevumus, kas rodas pēc mīļotā nāves. Pārliecinoties, ka ir pietiekams segums, lai segtu medicīniskos, bēru un citus izdevumus, kas ir ātri jāparūpējas, mirušā izdzīvojušajiem nav jāuztraucas par naudu, pārejot cauri sērošanas procesam. Vienlaikus ar vajadzību pieeju izveidotie dzīvības apdrošināšanas seguma nosacījumi palīdz nodrošināt, ka tuvinieki arī turpmāk varēs baudīt finansiālo stabilitāti ilgtermiņā. Pareizi aprēķinot, segums nodrošinās arī papildu laiku ikvienam iesaistītajam, lai pielāgotos apdrošinātās puses zaudējumiem un atgrieztos pie dzīvesveida.