TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir valūtas tirgus brokeris?

Īsā atbilde

Valūtas tirgus jeb Forex brokeris ir starpnieks, kas privātpersonām un uzņēmumiem nodrošina piekļuvi ārvalstu valūtas tirgum, visbiežāk ar atvasinātajiem instrumentiem, piemēram, līgumiem par starpību. Eiropas Savienībā šāda darbība ir licencējama ieguldījumu pakalpojumu sniegšana, un Latvijā licencētos pakalpojumu sniedzējus uzrauga Latvijas Banka.

Brokeris pats parasti nemaina valūtu skaidrā naudā, bet piedāvā tirdzniecības platformu, kurā klients atver pozīciju uz valūtu pāra cenas izmaiņām. Ienākumu brokeris gūst no pirkšanas un pārdošanas cenas starpības, komisijas maksas par darījumu un maksas par pozīcijas uzturēšanu pāri naktij. Daļa brokeru klientu rīkojumus novirza tirgum, citi paši uzņemas pretējo pusi, un šis darbības modelis ir jāatklāj klientam.

Galvenais riska avots ir kredītplecs. Iemaksājot nodrošinājumu jeb maržu, klients var kontrolēt tirgus pozīciju, kas vairākkārt pārsniedz šo summu, tāpēc arī neliela cenas svārstība rada lielus zaudējumus. Ja nodrošinājums kļūst nepietiekams, platforma pozīciju piespiedu kārtā slēdz. Eiropas uzraudzības iestādes tieši šā iemesla dēļ privātajiem klientiem ir noteikušas kredītpleca ierobežojumus, negatīvā konta atlikuma aizsardzību un pienākumu reklāmā norādīt, cik liela daļa privāto klientu kontu strādā ar zaudējumiem.

Licencēts brokeris ir pakļauts konkrētiem pienākumiem: klientu naudas nodalīšanai no savas mantas, klienta zināšanu un pieredzes izvērtēšanai, rīkojumu izpildei ar labāko iespējamo rezultātu un skaidrai informācijai par izmaksām. Pirms konta atvēršanas licences esamību var pārbaudīt uzraudzības iestādes uzturētajos reģistros, kā arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes publiskotajos sarakstos un brīdinājumos.

Šo jomu bieži jauc ar valūtas maiņas punktu darbību un ar ieguldījumiem akcijās. Valūtas maiņas iestāde veic skaidras naudas maiņu un darbojas pēc citiem noteikumiem, bet akciju iegāde nozīmē īpašumtiesības uz uzņēmuma daļu, kamēr līgums par starpību ir atvasināts instruments, kas īpašumtiesības nedod. Atsevišķi jāpiemin krāpnieciskie piedāvājumi sociālajos tīklos, kur nelicencētas platformas sola garantētu peļņu un pēc tam liedz izņemt naudu.

Krāpniecības shēma parasti attīstās pēc vienas un tās pašas secības, un to ir vērts atpazīt agri. Vispirms notiek uzruna sociālajā tīklā vai ziņojumapmaiņā, bieži ar publiski pazīstamas personas attēlu. Tad seko neliela pirmā iemaksa un „konts“, kurā redzama strauji augoša peļņa. Pēc tam klientu mudina iemaksāt vairāk vai aizņemties. Kad klients vēlas naudu izņemt, parādās jauni nosacījumi: nodoklis, komisija vai „verifikācijas maksa“. Pēdējais posms ir atkārtota krāpšana ar solījumu par maksu atgūt zaudēto. Neviena licencēta iestāde neprasa maksu par savas naudas izņemšanu.

Ko pārbaudīt pirms konta atvēršanas

Vērts noskaidrot, kura valsts iestāde pakalpojuma sniedzēju uzrauga, vai līgums ir saprotams, kādas ir visas izmaksas un kā tiek nodrošināta naudas izņemšana. Brīdinājuma zīmes ir spiediens papildināt kontu, „personīgais konsultants“, kas pats veic darījumus, un attālināta piekļuve klienta datoram.

Ja nauda jau pārskaitīta nelicencētai platformai, par notikušo jāziņo Valsts policijai un savai bankai, kā arī jāinformē Latvijas Banka. Rīkoties jāsāk nekavējoties, jo maksājuma apturēšana ir iespējama tikai īsu laiku pēc pārskaitījuma.

Nodokļi un uzskaite

Ienākums no darījumiem ar finanšu instrumentiem fiziskajai personai Latvijā ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un deklarēšanas kārtība atšķiras atkarībā no tā, vai izmantots ieguldījumu konts. Zaudējumu un peļņas uzskaite jāveic pašam klientam, balstoties uz brokera pārskatiem.

Aktuālās likmes un deklarāciju iesniegšanas termiņus publicē Valsts ieņēmumu dienests. Pārskatus no platformas ir vērts lejupielādēt regulāri, nevis gada beigās, jo pēc konta slēgšanas piekļuve vēsturei bieži tiek zaudēta.

Kam šis tirgus nav piemērots

Spekulatīva tirdzniecība ar kredītplecu nav uzkrāšanas veids un nav piemērota naudai, kas vajadzīga ikdienai, drošības rezervei vai mājokļa pirmajai iemaksai. Statistika, ko brokeriem pašiem jāpublicē, rāda, ka liela daļa privāto klientu kontu strādā ar zaudējumiem.

Uzņēmumam, kuram valūtas risks ir reāls, pareizais risinājums parasti ir nevis spekulācija, bet riska ierobežošana kopā ar banku: ieņēmumu un izdevumu valūtas saskaņošana vai nākotnes darījums fiksētam datumam. Šis apraksts ir vispārīgs un nav ieguldījumu ieteikums.

Avoti