TJG Online
Advokāti un likums

Kas ir VID informācijas pieprasījums nodokļu maksātājam?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījums ir rakstveida dokuments, ar kuru nodokļu administrācija uzdod personai noteiktā termiņā iesniegt dokumentus, datus vai paskaidrojumus par saviem ienākumiem un darījumiem. Tas ir Latvijas funkcionālais līdzinieks ASV nodokļu dienesta pavēstei, taču ar to atšķirību, ka Latvijā šādu pieprasījumu izdod pati iestāde, nevis tiesa.

Latvijas nodokļu sistēma balstās uz pašdeklarēšanu: cilvēks vai uzņēmums pats aprēķina un deklarē maksājamo summu, un tikai pēc tam iestāde pārbauda, vai deklarētais sakrīt ar citiem tās rīcībā esošajiem datiem. Šādi dati nāk no darba devēju ziņojumiem, kases aparātu un kases sistēmu informācijas, zemesgrāmatas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistriem, kredītiestāžu sniegtajām ziņām un starptautiskās informācijas apmaiņas starp nodokļu administrācijām. Ja rodas pretrunas, dienests vispirms lūdz tās izskaidrot, un tieši tam kalpo informācijas pieprasījums.

Pieprasījumā parasti norāda tiesisko pamatu, pārbaudāmo periodu, konkrēti uzskaitītus dokumentus un termiņu, kādā atbilde jāiesniedz. Atbildēt var Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, un tieši tur nonāk arī pats pieprasījums, ja personai ir aktīvs sistēmas konts. Dokumenti jāiesniedz tādi, kādi tie ir, nevis jāsagatavo no jauna, un, ja kāda dokumenta vairs nav, godīgāk ir to paskaidrot rakstveidā, nekā atstāt pieprasījumu bez atbildes. Ja termiņš objektīvi nav izpildāms, to var lūgt pagarināt, pamatojot iemeslu.

Informācijas pieprasījumu bieži sajauc ar nodokļu auditu. Audits ir smagāka un formalizēta procedūra ar atsevišķu lēmumu par tā uzsākšanu, noteiktu norises termiņu un noslēgumā pieņemtu lēmumu par nodokļu aprēķinu. Pieprasījums savukārt ir daudz vienkāršāks solis, kas visbiežāk beidzas bez jebkādām sekām, ja skaidrojums ir pārliecinošs. To nevajag jaukt arī ar tiesas pavēsti: tiesas pavēste aicina ierasties tiesas sēdē, bet nodokļu administrācijas pieprasījums prasa iesniegt informāciju.

Tipiski gadījumi ir regulāri maksājumi no ārvalstīm privātpersonas kontā, dārga nekustamā īpašuma vai transportlīdzekļa iegāde, kas neatbilst deklarētajiem ienākumiem, saņemts dāvinājums vai aizdevums no privātpersonas, kā arī uzņēmuma darījumi ar sadarbības partneri, kura deklarācijas nesakrīt. Atbildes nesniegšana pati par sevi ir pārkāpums, par kuru var piemērot administratīvo sodu, un turklāt tā parasti paātrina pāreju uz nopietnāku pārbaudes formu.

Atbildi ir vērts sakārtot tāpat kā lietas materiālus. Vispirms sanumurē pielikumus un katram pievieno īsu paskaidrojumu, kurš darījums ar to tiek pierādīts. Tad naudas plūsmu izklāsta hronoloģiski: datums, summa, maksātājs, pamats. Pēc tam atsevišķi paskaidro tās summas, kas nav ienākums, piemēram, aizdevuma atmaksa, savu līdzekļu pārskaitījums starp saviem kontiem vai kompensācija par izdevumiem, jo tieši tās visbiežāk rada šķietamu neatbilstību. Visbeidzot pārbauda, vai skaidrojums nav pretrunā ar jau iesniegtajām deklarācijām, jo pretruna starp diviem paša sniegtiem dokumentiem ir sliktākais iespējamais rezultāts.

Kā rīkoties, saņemot pieprasījumu

Pirmais solis ir izlasīt, par kādu periodu un kādiem darījumiem tiek jautāts, un pārliecināties, ka atbilde tiek gatavota tieši par to. Otrais solis ir savākt pierādījumus: bankas konta izrakstus, līgumus, rēķinus, pieņemšanas un nodošanas aktus, saraksti ar darījuma partneri. Trešais ir uzrakstīt īsu, faktos balstītu skaidrojumu, kas dokumentus sasaista ar konkrēto darījumu.

Ja summas ir lielas, ja ir šaubas par darījuma kvalifikāciju vai ja pieprasījums attiecas uz vairākiem gadiem, ir vērts piesaistīt nodokļu konsultantu vai zvērinātu advokātu, jo rakstītais vēlāk var kļūt par pierādījumu. Ja iestāde pieņem nelabvēlīgu lēmumu, to var apstrīdēt augstākai amatpersonai un pēc tam pārsūdzēt administratīvajā tiesā, ievērojot lēmumā norādīto kārtību un termiņu.

Biežākās kļūdas atbildē

Pirmā kļūda ir klusēšana cerībā, ka jautājums pazudīs. Tā nenotiek, un neatbildēšana pārvērš vienkāršu saraksti pārbaudē. Otrā ir emocionāla vēstule par nodokļu politiku bez konkrētiem dokumentiem. Trešā ir dokumentu sagatavošana ar atpakaļejošu datumu, kas ir atsevišķs un daudz smagāks pārkāpums nekā sākotnējā neatbilstība.

Ceturtā kļūda ir atbildēt vairāk, nekā jautāts. Jāiesniedz tas, kas prasīts, un jāpaskaidro tieši tas periods, par kuru jautā. Ja atbilde varētu skart arī citus gadus vai citas personas, tas ir tieši tas brīdis, kad pirms nosūtīšanas ir vērts parādīt tekstu konsultantam.

Ko darīt profilaktiski

Lielākā daļa jautājumu neceltos, ja būtu saglabāti dokumenti. Privātpersonai der vienkārša mape ar aizdevumu un dāvinājumu līgumiem, lielāko pirkumu apliecinājumiem un ārvalstīs gūto ienākumu dokumentiem. Uzņēmumam palīdz kārtīgs līgumu reģistrs un tas, ka katram maksājumam ir pamatojoša dokumenta atsauce.

Ja aizdevums starp privātpersonām ir liels, to ir vērts noformēt rakstiski, ar datumu, summu un atmaksas kārtību, un pārskaitīt bankā, nevis skaidrā naudā. Attaisnojošs dokuments, kas radīts darījuma brīdī, ir daudz pārliecinošāks par jebkuru vēlāku paskaidrojumu. Nodokļu piemērošanas skaidrojumus un veidlapas publicē Valsts ieņēmumu dienests.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu V Ziņot par neprecizitāti