Kas ir vidējais konta atlikums un kur to lieto?

Aprēķins ir vienkāršs, bet svarīgs ir tieši dienu princips. Ja mēnesī desmit dienas kontā ir 300,00 eiro, bet atlikušās divdesmit dienas 600,00 eiro, vidējais dienas atlikums ir 500,00 eiro, nevis vidējais starp pirmo un pēdējo dienu. Tāpēc mēneša beigu atlikums maldina: cilvēks, kurš algas dienā saņem naudu un mēneša laikā to iztērē, beigās var redzēt gandrīz nulli, lai gan vidējais atlikums bijis ievērojams.

Kredītkartēs šis rādītājs izšķir, cik maksā aizņēmums. Ja izmantotā summa netiek atmaksāta pilnā apmērā līdz noteiktajam datumam, procentus parasti rēķina no vidējā dienas atlikuma periodā, nevis no summas, kas palikusi beigās. No tā izriet praktisks secinājums: jo agrāk periodā jūs atmaksājat, jo mazāks ir vidējais atlikums un mazāki procenti. Minimālā maksājuma veikšana savukārt uztur augstu atlikumu un ir dārgākais veids, kā lietot karti.

Kredītlīnijām un konta pārtēriņam loģika ir tāda pati: maksā par faktiski izmantoto naudu katru dienu. Tieši tāpēc kredītlīnija var būt izdevīgāka par patēriņa kredītu tam, kam nauda vajadzīga neregulāri un uz īsu laiku, un neizdevīga tam, kas to tur izmantotu pastāvīgi. Salīdzinot piedāvājumus, jāskatās gada procentu likme, kas ietver arī komisijas, nevis tikai procentu likme, un jāpārbauda, vai ir minimālā mēneša maksa neatkarīgi no izmantošanas.

Noguldījumos vidējais atlikums parādās otrādā nozīmē. Krājkontiem procentus bieži aprēķina par katru dienu, tāpēc nauda, kas kontā nogulējusi tikai dažas dienas, nes maz. Termiņnoguldījumam savukārt ir fiksēts termiņš, un pirmstermiņa izņemšana parasti samazina procentus. Aktuālās likmes ir tirgus jautājums un mainās, tāpēc konkrētus skaitļus jāskatās katras bankas cenrādī, bet vispārīgu skaidrojumu par finanšu pakalpojumiem publicē arī Latvijas Banka.

Uzņēmējam vidējais atlikums un konta apgrozījums ir arguments sarunās ar banku. Vērtējot kredītu, banka skatās nevis vienu dienu, bet naudas plūsmas vēsturi: cik stabili ienāk maksājumi, cik bieži atlikums tuvojas nullei, vai ir sezonalitāte. Sakārtota konta izraksta vēsture var būt tikpat svarīga kā gada pārskats. Tādēļ uzņēmuma un privātos maksājumus ir vērts turēt atsevišķi arī tad, ja formāli tas nav obligāti.

Kā šo rādītāju aprēķināt pašam? Lejupielādējiet konta izrakstu par periodu, sakārtojiet darījumus pēc datuma, aprēķiniet katras dienas beigu atlikumu un izdaliet summu ar dienu skaitu. Dienās bez darījumiem atlikums paliek iepriekšējais, un tieši šīs dienas parasti aizmirst. Izklājlapā tas ir dažu minūšu darbs, un rezultāts bieži pārsteidz: reālā pieejamā nauda mēneša griezumā atšķiras no tā, kā cilvēks to iztēlojas. Tas pats aprēķins noder, plānojot drošības spilvenu: to mēra pret vidējiem mēneša izdevumiem, nevis pret vienu labu mēnesi.