Ziemeļu lāpstiņa ir vidēja izmēra pīle, ko var atrast dažādās pasaules daļās, tostarp Ziemeļamerikā un Āzijas un Eiropas ziemeļu reģionos. Šī pīle ir pazīstama arī kā lāpstiņa un karotīte, jo tai ir lāpstiņa, kas ir lielākais no visām Ziemeļamerikas pīlēm. Ziemeļu lāpstiņas vidējais garums brieduma brīdī ir aptuveni 19 collas (48 centimetri), un spārnu platums ir aptuveni 30 collas (76 centimetri). Tās svars brieduma brīdī svārstās no 0.88 līdz 1.8 mārciņām (400 līdz 800 grami), un tēviņi sver vairāk nekā mātītes. Ziemeļu karotītes zinātniskais nosaukums ir Anas clypeata, un tas ir anatīdu dzimtas pārstāvis.
Karotītes ir dimorfas, kas nozīmē, ka starp abiem dzimumiem pastāv ievērojamas atšķirības. Ziemeļu lāpstiņas tēviņam ir zaigojoša zaļa galva un balta krūtis ar brūnu vēderu un sāniem, savukārt karotītes mātītei ir daudz blāvāks krāsojums, kas sastāv no dažādiem brūniem toņiem. Tās ir pīles, kas nozīmē, ka, lai barotos, tās ūdenī apgāžas otrādi. Ziemeļu lāpstniekam patīk apdzīvot seklus mitrājus ar dubļainām malām un ēd zemūdens veģetāciju, sēklas, ūdens kukaiņus un gliemežus. Tas lēnām kustina galvu no vienas puses uz otru zem ūdens, lai noķertu planktonu mazās, matiņiem līdzīgās struktūrās, ko sauc par lamelām, kas darbojas kā sieti.
Ziemeļu lāpstiņas ir monogāmas un saista attiecības pēc tam, kad tēviņi veic pārošanās deju, kas sastāv no dažādiem putnu saucieniem, spārnu plivināšanas, pagriezieniem un galvas iegremdēšanas. Ziemeļu lāpstiņas mātīte seklā vietā dēj 6–12 gaiši zaļas olas, ko ieskrāpē zemē. Viņa parasti izvēlas īsu veģetāciju, lai izveidotu ligzdu.
Pēc aptuveni 22–26 dienu ilga inkubācijas perioda olas izšķiļas apmēram četras stundas. Kad tie pirmo reizi izšķiļas, ziemeļu lāpstiņu pīlēniem nav raksturīgā, karotes formas knāga. Viņu rēķini pakāpeniski iegūst lāpstiņas formu, kad tie nobriest. Pīlēni ligzdu spēj pamest neilgi pēc izšķilšanās, un māte par tiem rūpējas līdz diviem mēnešiem. Ziemeļu lāpstiņu pāris katru gadu izper tikai vienu mazuļu.
Ziemeļu lāpstiņa parasti ir mierīga pīle, kas lielāko daļu laika pastāv līdzās citiem pīļu veidiem. Taču pārošanās sezonā tēviņš pārliecinoši aizstāv savu teritoriju pret citām pīļu sugām. Ziemā ziemeļu lāpstiņa migrē uz dienvidiem, pēc tam pavasarī atgriežas savā ziemeļu teritorijā.