Kas ir zvērināta advokāta profesionālā ētika?

Īsā atbilde

Advokāta profesionālā ētika ir saistošu uzvedības normu kopums, kas nosaka, kā advokāts drīkst rīkoties attiecībās ar klientu, tiesu, kolēģiem un sabiedrību. Latvijā šīs prasības izriet no Advokatūras likuma un Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksa, un to ievērošanu uzrauga Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Atšķirībā no vispārīgiem labas prakses ieteikumiem šo normu pārkāpums var beigties ar disciplināro atbildību.

Ētikas normu kodols ir četri pienākumi. Pirmais ir neatkarība: advokāts sniedz juridisko palīdzību, vadoties no likuma un klienta likumīgajām interesēm, nevis no ārēja spiediena. Otrais ir konfidencialitāte, proti, advokāta profesionālais noslēpums, kas aizsargā visu klienta sniegto informāciju un pastāv arī pēc lietas beigām. Trešais ir interešu konflikta nepieļaušana: advokāts nedrīkst pārstāvēt divas puses ar pretējām interesēm vai izmantot iepriekšējā klienta informāciju pret viņu. Ceturtais ir lojalitāte klientam kopā ar godīgumu pret tiesu, proti, advokāts drīkst aizstāvēt vāju pozīciju, bet nedrīkst tiesu apzināti maldināt.

Šie noteikumi nav pieklājības jautājums, bet gan tiesiskās sistēmas darbības priekšnoteikums. Cilvēks pie advokāta nāk ar informāciju, kuru citādi neizpaustu nevienam, un bez pārliecības par konfidencialitāti aizstāvība nebūtu iespējama. Tieši tāpēc profesionālā noslēpuma aizsardzība ir nostiprināta arī procesuālajos likumos, kas ierobežo iespējas advokātu pratināt par klienta lietu vai izņemt lietas materiālus.

Profesionālo ētiku bieži jauc ar personisko morāli vai ar klienta uzskatu atbalstīšanu. Tas, ka advokāts aizstāv personu, kura apsūdzēta smagā noziegumā, nenozīmē nodarījuma attaisnošanu: aizstāvības uzdevums procesā ir nodrošināt, lai apsūdzība tiktu pārbaudīta un tiesības ievērotas. Tāpat ētikas normas nav tas pats, kas pakalpojuma kvalitāte. Neapmierinātība ar lietas iznākumu pati par sevi nav ētikas pārkāpums, savukārt lietas novilcināšana, neinformēšana par tās gaitu, nesakārtota klienta naudas uzskaite vai interešu konflikts ir pārkāpumi, par kuriem iestājas disciplinārā atbildība.

Atsevišķa un praksē jutīga tēma ir atlīdzība. Advokāta honorārs nav valsts noteikts, bet par tā apmēru un aprēķina veidu jāvienojas iepriekš un saprotami, ideālā gadījumā rakstveidā. Izplatītākie modeļi ir stundas likme, fiksēta cena par konkrētu darbu un abonements pastāvīgai apkalpošanai; atsevišķi jāatrunā tiesas izdevumi, valsts nodevas, tulkojumi un komandējumi, kas honorārā parasti neietilpst. Ja cilvēkam trūkst līdzekļu, atsevišķās lietu kategorijās pastāv valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, kuras saņemšanas kārtību nosaka atsevišķs likums.

Sūdzību par advokāta rīcību var iesniegt Latvijas Zvērinātu advokātu padomei, kas izvērtē, vai ir pamats disciplinārlietai. Sodu skala sniedzas no piezīmes līdz pat izslēgšanai no zvērinātu advokātu skaita. Eiropas līmenī kopīgus principus nosaka Eiropas advokātu profesionālās ētikas kodekss, ko izstrādājusi Eiropas Advokātu kolēģiju un juristu biedrību padome (CCBE), un tas ir svarīgi pārrobežu lietās, kad advokāts darbojas citā dalībvalstī.

Ko klients var sagaidīt

Klientam ir tiesības uz skaidru informāciju par lietas gaitu, iespējamiem iznākumiem un riskiem, kā arī par atlīdzības aprēķina kārtību. Advokātam nav atļauts solīt konkrētu rezultātu, jo lietas iznākumu nosaka tiesa. Ja solījums izskan jau pirmajā sarunā, tā ir nopietna brīdinājuma zīme.

Klienta nauda, kas saņemta lietas vajadzībām, ir jāuzskaita atsevišķi no advokāta paša līdzekļiem, un par tās izlietojumu jāatskaitās. Rakstveida vienošanās par juridiskās palīdzības sniegšanu, kurā aprakstīts palīdzības apjoms, novērš lielāko daļu vēlāko strīdu. Tiesības prasīt tādu vienošanos ir klientam, ne otrādi.

Kā rīkoties, ja rodas domstarpības

Pirmais solis ir rakstveida vēršanās pie paša advokāta ar konkrētiem jautājumiem: kādas darbības veiktas, kādi termiņi tuvojas un kā izlietoti līdzekļi. Daļa konfliktu rodas no informācijas trūkuma, nevis no pārkāpuma, un atrisinās šajā posmā.

Ja atbildes nav vai tā neapmierina, sūdzību iesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei, aprakstot faktus un pievienojot dokumentus. Disciplinārā procedūra vērtē advokāta rīcības atbilstību normām, nevis lietas iznākumu, un tā nav veids, kā atgūt naudu; mantiskas prasības izskata tiesa. Paralēli var vērsties pēc atzinuma pie cita advokāta, jo termiņu nokavējums lietā bieži ir neatgriezenisks.

Īsā atbilde

Ko klients var sagaidīt

Kā rīkoties, ja rodas domstarpības

Avoti

Saistītie jautājumi