TJG Online
Advokāti un likums

Kas Latvijā lemj par apsūdzības celšanu?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijā lielās žūrijas nav un nekad nav bijis: lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības un apsūdzības celšanu pieņem prokurors, pamatojoties uz izmeklēšanas iestādes savāktajiem pierādījumiem. Vainas jautājumu pēc tam izlemj tiesa, kurā spriež profesionāli tiesneši, nevis zvērinātie.

Process sākas ar kriminālprocesa uzsākšanu. To visbiežāk dara izmeklēšanas iestāde, tipiski Valsts policija, bet atkarībā no nodarījuma veida tā var būt arī Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policija, Valsts drošības dienests vai cita iestāde. Izmeklēšanu vada procesa virzītājs, kurš savāc pierādījumus, nopratina personas un pieprasa ekspertīzes.

Nākamais posms ir kriminālvajāšana. Kad izmeklēšana pabeigta, materiālus nodod prokuroram, un tieši prokurors izvērtē, vai pierādījumu pietiek. Viņš var uzsākt kriminālvajāšanu un celt apsūdzību, var pieprasīt papildu izmeklēšanu vai var procesu izbeigt. Prokuratūras darbs šajā vietā ir tas filtrs, kas citās valstīs pildāms ar lielās žūrijas palīdzību.

Atsevišķa loma ir izmeklēšanas tiesnesim. Viņš neizlemj vainas jautājumu un neceļ apsūdzību, bet lemj par tām darbībām, kas visdziļāk skar personas pamattiesības: apcietinājuma piemērošanu, atsevišķām kratīšanām un speciālajām izmeklēšanas darbībām. Tas ir tiesas kontroles mehānisms pār izmeklēšanu, un tam ar apsūdzības celšanu sakara nav.

Lietas izskatīšana notiek pirmās instances tiesā, kur spriež viens tiesnesis vai tiesnešu sastāvs. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā apgabaltiesā un kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā. Tiesas nolēmumi noteiktā apjomā tiek publicēti, un tas ļauj redzēt, kā normas piemēro praksē. Sabiedrības kontroli pār procesu nodrošina nevis žūrija, bet atklāta tiesas sēde un nolēmumu publiskošana.

Cietušajam no tā izriet praktiskas sekas. Ja policija atsakās uzsākt procesu vai to izbeidz, lēmumu var pārsūdzēt uzraugošajam prokuroram, bet prokurora lēmumu augstākam prokuroram. Šie termiņi ir īsi, tāpēc lēmums jāizlasa uzmanīgi uzreiz pēc saņemšanas. Atsevišķos nodarījumu veidos likums paredz privātās apsūdzības kārtību, kur procesu ierosina pats cietušais, un tad izšķiroša ir savlaicīga vēršanās tiesā.

Biežākā kļūda ir gaidīt, ka policija visu izdarīs pati. Praksē lieta virzās ātrāk, ja cietušais iesniedz konkrētus dokumentus, kontaktus un pierādījumus jau kopā ar iesniegumu. Otra kļūda ir aizdomās turētā pusē runāt ar izmeklētāju bez aizstāvja, paļaujoties uz to, ka patiesība atklāsies pati; pirmās liecības vēlāk ietekmē visu procesu.

Kāpēc lielā žūrija Latvijā nav ieviesta

Lielā žūrija ir anglosakšu tiesību tradīcijas institūts, kur pilsoņu grupa izlemj, vai pierādījumu pietiek apsūdzības celšanai. Kontinentālajā Eiropā, arī Latvijā, šo funkciju vēsturiski pilda prokuratūra kā neatkarīga iestāde, un tās lēmumu likumību kontrolē augstāks prokurors un tiesa.

Tāpat Latvijā nav zvērināto tiesas, kas izlemtu vainu. Piedalīšanās tiesas spriešanā notiek citādi, un praktiski tas nozīmē, ka ASV filmās redzētā atlases un sēdes kārtība šeit nav pielietojama.

Ko darīt, ja process jau skar jūs

Sāciet ar diviem jautājumiem: kāds ir mans statuss procesā un pēc kura Krimināllikuma panta process notiek. No atbildēm izriet visas tiesības, tostarp tiesības iepazīties ar materiāliem un pieteikt lūgumus. Šos jautājumus var uzdot rakstiski procesa virzītājam, un atbilde ir jāsaņem.

Advokāts ir nepieciešams, ja tiek risināts jautājums par drošības līdzekli, ja lieta ir apjomīga vai ja ir vairāki iesaistītie ar pretējām interesēm. Ja līdzekļu nav, valsts nodrošināto juridisko palīdzību noteiktos gadījumos administrē Juridiskās palīdzības administrācija. Šis apraksts ir vispārīgs un neaizstāj konsultāciju konkrētā lietā.

Rakstiet hronoloģiski un konkrēti: kas, kad, kur, ar kādām sekām, kas to var apliecināt. Nepievienojiet vērtējumus un juridiskus apzīmējumus, jo kvalifikāciju nosaka procesa virzītājs. Pievienojiet dokumentu kopijas, fotoattēlus un saraksti, bet oriģinālus paturiet pie sevis, ja vien tie netiek pieprasīti.

Prasiet apstiprinājumu par iesnieguma saņemšanu un pierakstiet lietas numuru, kad tas tiek piešķirts. Bez šī numura vēlāk ir grūti noskaidrot, kas ar lietu noticis, un tieši tas ir visbiežākais iemesls, kāpēc cilvēki uzskata, ka viņu iesniegums ir pazudis.

Cik ilgi process var vilkties

Kriminālprocesam ir noteikts saprātīga termiņa princips, taču reālais ilgums atkarīgs no lietas apjoma, ekspertīžu skaita un iesaistīto personu skaita. Sarežģītās ekonomiskās lietās izmeklēšana var ilgt gadus, un tas pats par sevi nav pārkāpums.

Ja process ieilgst nepamatoti, procesa dalībniekam ir tiesības iesniegt sūdzību uzraugošajam prokuroram un lūgt novērtēt termiņa saprātīgumu. Šo iespēju izmanto reti, lai gan tā ir viens no nedaudzajiem reālajiem līdzekļiem, kā procesu paātrināt.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu L Ziņot par neprecizitāti