TJG Online
Advokāti un likums

Kas nosaka tiesībaizsardzības iestāžu kompetenci?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijā katras tiesībaizsardzības iestādes pilnvaras nosaka likums, nevis iestādes pašas izvēle. Nozīme ir trim lietām: kur noticis pārkāpums, kāds ir tā raksturs un kurai iestādei likumdevējs uzticējis šo jomu.

Vispārējā kompetence pieder Valsts policijai: tā reaģē uz izsaukumiem, veic kriminālprocesa izmeklēšanu un izskata lielāko daļu administratīvo pārkāpumu lietu. Pašvaldības policija darbojas tikai savas pašvaldības teritorijā un galvenokārt uzrauga sabiedrisko kārtību un pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu, bet tai nav tādu pilnvaru izmeklēt smagus noziegumus kā Valsts policijai. Valsts robežsardze atbild par robežu un migrācijas jautājumiem, Valsts drošības dienests par valsts drošību, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par korupcijas lietām, bet Valsts ieņēmumu dienests par nodokļu un muitas jomas pārkāpumiem.

Robežas starp iestādēm veido nodarījuma sastāvs. Viens un tas pats notikums var vienlaikus interesēt vairākas iestādes: izvairīšanās no nodokļu nomaksas sākas kā nodokļu administrācijas jautājums, bet var pāraugt kriminālprocesā. Tāpēc Kriminālprocesa likumā ir noteikta izmeklēšanas piekritība, un strīdus par to, kurai iestādei lieta jāizmeklē, izšķir prokuratūra. Prokuratūra arī uzrauga pirmstiesas izmeklēšanas likumību un vēlāk uztur apsūdzību tiesā, tāpēc tieši tur jāvēršas, ja šķiet, ka izmeklēšana nenotiek.

Kompetenci mēdz jaukt ar piekritību. Kompetence ir iestādes pilnvaru loks, savukārt piekritība ir noteikums par to, kurai konkrētai iestādei vai tiesai lieta jāizskata. Atsevišķi jāskata teritoriālais aspekts: krimināllietu parasti izskata tā tiesa, kuras darbības teritorijā nodarījums izdarīts, bet likums pieļauj izņēmumus. Krimināllikums noteiktos gadījumos attiecas arī uz nodarījumiem ārpus valsts, piemēram, ja tos izdarījis Latvijas pilsonis vai ja tie vērsti pret Latvijas interesēm.

Pārrobežu lietās pievienojas starptautiskā sadarbība. Eiropas Savienībā darbojas Eiropas apcietināšanas orderis, kas ļauj vienkāršotā kārtībā nodot personu citai dalībvalstij, kā arī tiesiskās palīdzības lūgumi pierādījumu iegūšanai. Informācijas apmaiņu koordinē Eiropola un Eurojust struktūras, bet lēmumu par personas izdošanu Latvijā pieņem kompetentā tiesa, un procesu atbilstoši likumam un starptautiskajiem līgumiem virza Ģenerālprokuratūra vai Tieslietu ministrija atkarībā no procesa stadijas.

Iedzīvotājam no tā izriet praktisks secinājums: iesniegumā svarīgāks par pareizo iestādes nosaukumu ir notikuma apraksts. Norādiet datumu un vietu, ko tieši otra persona darīja, kādi ir zaudējumi, kas to var apliecināt un kādi pierādījumi jums ir, tostarp sarakste, čeki un videoieraksti. Ja pievienojat videoierakstu, saglabājiet oriģinālu, nevis pārsūtītu kopiju. Uz šāda apraksta pamata iestāde pati izlemj kvalifikāciju un piekritību.

Kad iesaistās vairākas iestādes

Liela mēroga lietās, piemēram, organizētas noziedzības vai plašas finanšu krāpšanas gadījumos, bieži izveido kopīgu izmeklēšanas grupu, kurā strādā vairāku iestāžu darbinieki. Procesa virzītājs tomēr vienmēr ir viens, un tieši viņš pieņem procesuālos lēmumus un atbild uz jūsu jautājumiem.

Ja cilvēks iesniegumu iesniedzis nepareizajā iestādē, to pārsūta pēc piederības. Iesniegumu nedrīkst atstāt bez ievērības, un iesniedzējam par pārsūtīšanu ir jāsaņem informācija. Tāpēc nav jēgas vienu un to pašu iesniegumu vienlaikus sūtīt piecām iestādēm: tas tikai pagarina termiņus.

Kur vērsties, ja nav skaidrs

Neatliekamās situācijās zvaniet vienotajam ārkārtas palīdzības numuram 112, un dispečers pats izlems, kuru dienestu izsūtīt. Ja tūlītēja apdraudējuma nav, iesniegumu var iesniegt jebkurā Valsts policijas iecirknī vai elektroniski, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu.

Sarežģītākos jautājumos, īpaši ja pārkāpums skar nodokļus, uzņēmējdarbību vai pārrobežu apstākļus, ir vērts konsultēties ar zvērinātu advokātu, jo no pareizi noformēta iesnieguma bieži ir atkarīgs, vai process vispār tiks uzsākts. Cietušā statuss kriminālprocesā jāpiesaka atsevišķi, un tas dod tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un pieteikt kaitējuma atlīdzinājumu. Vēl viena praktiska zināšana: par iesnieguma izskatīšanu ir noteikti termiņi, un, ja atbilde neseko, var vērsties augstākā iestādē vai pie tiesībsarga. Kriminālprocesā atteikumu uzsākt procesu var pārsūdzēt prokuroram, un tas jāizdara likumā noteiktajā termiņā.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu T Ziņot par neprecizitāti