TJG Online
Advokāti un likums

Kas notiek, ja pašvaldība nespēj norēķināties ar kreditoriem?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

ASV Bankrota kodeksa 9. nodaļa paredz īpašu bankrota procedūru pašvaldībām. Latvijā pašvaldība maksātnespējas procesu neiziet: tās vietā darbojas finanšu stabilizācijas un uzraudzības kārtība, kurā ieceļ stabilizācijas procesa uzraugu un apstiprina stabilizācijas pasākumu plānu, bet pašvaldība turpina pildīt savas funkcijas.

Pašvaldību nevar likvidēt tāpat kā uzņēmumu, jo tā nav komersants, bet publisko tiesību subjekts ar likumā noteiktiem pienākumiem: izglītība, sociālie pakalpojumi, komunālā saimniecība, ceļu uzturēšana. Ja šo funkciju izpilde tiktu apturēta parādu dēļ, ciestu iedzīvotāji, kuri paši parādos nav vainojami. Tieši tāpēc lielākajā daļā valstu pašvaldību finanšu grūtību risinājums ir nevis mantas pārdošana kreditoriem, bet uzraudzīta finanšu atveseļošana.

Latvijā šo kārtību nosaka atsevišķs likums par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību. Sistēmas pamatā ir principi, kas darbojas jau pirms krīzes: pašvaldību aizņemšanās ir ierobežota un tai nepieciešama saskaņošana, budžeta izpilde tiek pārraudzīta, un rādītāju pasliktināšanās ir pamanāma agrīni. Ja situācija kļūst kritiska, tiek uzsākts stabilizācijas process, tiek iecelts uzraugs, kurš kontrolē pašvaldības finanšu lēmumus, un tiek izstrādāts stabilizācijas pasākumu projekts ar konkrētiem soļiem un termiņiem.

Praktiskie pasākumi parasti ir izdevumu samazināšana, iestāžu tīkla pārskatīšana, neizmantota īpašuma atsavināšana, aizņēmumu pārstrukturēšana un vienošanās ar kreditoriem par maksājumu grafiku. Vienlaikus tiek saglabāta pamatfunkciju finansēšana, jo tās ir noteiktas likumā. Kreditori šajā procesā nezaudē savus prasījumus, bet to apmierināšana tiek pakārtota apstiprinātajam plānam. Būtiska atšķirība no uzņēmuma maksātnespējas ir tā, ka process nebeidzas ar subjekta izslēgšanu no reģistra, jo pašvaldība turpina pastāvēt.

Šo kārtību nevajadzētu jaukt ne ar administratīvi teritoriālo reformu, kas ir politisks lēmums par novadu robežu un skaita maiņu, ne ar pašvaldības kapitālsabiedrības maksātnespēju. Pašvaldības dibināts uzņēmums, piemēram, siltumapgādes vai ūdenssaimniecības sabiedrība, ir patstāvīga juridiskā persona, un tā var nonākt maksātnespējas procesā pēc vispārējiem noteikumiem. Šādā gadījumā pašvaldība atbild kā dalībnieks savu kapitāla daļu apmērā vai galvojuma apjomā, nevis ar visiem budžeta līdzekļiem.

Kreditoram stabilizācijas process nozīmē ko citu nekā uzņēmuma maksātnespēja. Prasījums saglabājas, bet tā izpildes laiku un secību ietekmē apstiprinātais plāns, tāpēc rēķina apmaksa var tikt pārcelta. Iedzīvotājam tas praksē izpaužas kā investīciju projektu atlikšana, iestāžu apvienošana un maksas pakalpojumu pārskatīšana, nevis pamatpakalpojumu pārtraukšana. Agrīnās pazīmes ir vērts pamanīt pašam: strauji augošs aizņēmumu un galvojumu apjoms, atkārtoti budžeta grozījumi viena gada laikā un pieaugoši kavēti maksājumi piegādātājiem.

Kā iedzīvotājam sekot pašvaldības finansēm

Pašvaldības budžetu apstiprina ar saistošajiem noteikumiem, un tie kopā ar gada pārskatu ir publiski pieejami. No tiem var redzēt aizņēmumu apjomu, galvojumus un plānotos investīciju projektus. Domes sēdes ir atklātas, un protokoli tiek publicēti, tāpēc lēmumu par jaunu aizņēmumu var izsekot no ierosinājuma līdz balsojumam. Ja kaut kas nav saprotams, iedzīvotājam ir tiesības iesniegt informācijas pieprasījumu.

Kopsavilkuma datus par pašvaldību budžetu izpildi apkopo Valsts kase, pašvaldību finanšu politiku veido Finanšu ministrija, bet līdzekļu izlietojuma likumību vērtē arī Valsts kontrole savās revīzijās. Ja rodas šaubas par konkrēta lēmuma tiesiskumu, iedzīvotājs var vērsties uzraugošajā iestādē vai apstrīdēt lēmumu sev nelabvēlīgajā daļā administratīvā procesa kārtībā. Termiņš un kārtība parasti ir norādīti pašā lēmumā.

Ko ņemt vērā uzņēmumam, kas sadarbojas ar pašvaldību

Uzņēmumam, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus pašvaldībai, pirms līguma noslēgšanas ir vērts apskatīt pašvaldības budžetu un gada pārskatu, īpaši saistību un galvojumu apjomu. Līgumā svarīgi ir samaksas termiņi, kārtība, kādā tiek pieņemts izpildījums, un sekas par kavējumu. Ja darījums ir liels, ir prātīgi vienoties par maksājumiem posmos, kas piesaistīti pieņemtajam izpildījumam, nevis par vienu maksājumu beigās.

Ja rēķins netiek apmaksāts, rīcība ir tāda pati kā ar jebkuru citu parādnieku: rakstisks atgādinājums, pretenzija ar termiņu un pēc tam prasība tiesā. Sūdzību par pašu iepirkuma procedūru izskata atsevišķā kārtībā, un to iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam. Ja pašvaldībā jau uzsākts stabilizācijas process, ir vērts konsultēties ar juristu, jo prasījumu izpildes secību var ietekmēt apstiprinātais plāns.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu J Ziņot par neprecizitāti