Hipnozes laikā cilvēki regulāri ziņo par miera un relaksācijas sajūtu, kā arī par samazinātu sāpju sajūtu. Izmantojot smadzeņu attēlveidošanu, pētnieki ir atzīmējuši, ka smadzeņu prefrontālā garoza, kas pārvalda tādas darbības kā koncentrēta uzmanība un lēmumu pieņemšana, parāda izteiktas izmaiņas tā ierastajos modeļos, kad personai tiek veikta hipnoze. Šīs izmaiņas apliecina, ka patiesībā tiek piedzīvots mazāk sāpju, nevis tikai iedomāts, un ka apziņa patiešām palielinās, ja cilvēka apziņa tiek mainīta ar hipnozes palīdzību.
Kad prāts ir hipnozē, bieži tiek pieņemts, ka cilvēki guļ un nekontrolē savu uzvedību. Patiesībā ir otrādi. Hipnozes laikā smadzeņu kognitīvā daļa, kas parasti nodarbojas ar loģiku un domāšanu, ir aktīvāka nekā nehipnotiskā stāvoklī. Tieši tad, kad cilvēks atrodas hipnozē, smadzeņu domājošā daļa patiesībā ir spēcīgāka un tādējādi spēj labāk pretoties atkarību izraisošai uzvedībai vai izturēt sāpes, to nenomācot.
Hipnoterapiju bieži izmanto, lai ārstētu trauksmi un ar stresu saistītas slimības, piemēram, Krona slimību un kairinātu zarnu sindromu. Pētījumi apstiprina, ka hipnoterapija veiksmīgi samazina šādu slimību simptomus, jo hipnozes garīgās sekas rada dziļāku relaksāciju. Pēc hipnozes veikšanas cilvēki arī fiziski atvieglo simptomus, ko bieži izraisa stress, piemēram, kuņģa-zarnu trakta problēmas, galvassāpes, bezmiegs un nogurums.
Hipnozes laikā cilvēks ir ievērojami mierīgāks, taču, pateicoties hipnotiskas suģestijas spēkam, hipnozes ietekme var palīdzēt cilvēkam arī pēc hipnoterapijas sesijas beigām. Piemēram, hipnozes laikā var ieteikt cilvēkam dziļi elpot, saskaroties ar stresu, vai labāk apzināties, kā ķermenis jūtas, saskaroties ar trauksmi. Radot paaugstinātu pēchipnotisku apziņu, cilvēks var strādāt, lai neitralizētu negatīvās reakcijas, apzināti atslābinot ķermeņa muskuļus un veicot dažas attīrošas elpas, nevis nonākot nekontrolētā emocionālā reakcijā, saskaroties ar turpmākām stresa situācijām.
Ieguvumi tiek gūti ne tikai tad, ja hipnoterapeits viņu hipnozē, bet pētījumi liecina, ka tādas pašas reakcijas var panākt arī ar pašhipnozi. Hipnozes emocionālā ietekme ir pat izrādījusies diezgan labvēlīga sievietēm, kurām tiek veikta krūšu biopsija, kā arī sāpju mazināšanai pēc šādas procedūras. Trauksme bieži pavada krūšu biopsijas procesu, kurā pārbaudei tiek nogriezta daļa no krūts audiem. Trauksme ir jūtama arī vēža diagnozes iespējamības dēļ. Tomēr pētījumi ir pierādījuši, ka sievietes, kuras ir spiestas iesaistīties pašhipnozē, ir mazāk pakļautas augstam trauksmes līmenim saistībā ar šo procedūru.