TJG Online
Vēsture un valdība

Kas notika 14. jūlijā: Bastīlija un 1940. gads

Īsā atbilde

14. jūlijs pasaulē pazīstams kā Bastīlijas diena, Francijas nacionālie svētki 1789. gada notikumu piemiņai. Latvijas vēsturē tas pats datums ir saistīts ar pretēju notikumu: 1940. gada 14. un 15. jūlijā okupētajā Latvijā notika viltotās Tautas Saeimas vēlēšanas.

Bastīlijas ieņemšana 1789. gadā pati par sevi bija neliela epizode: cietoksnī toreiz atradās tikai daži ieslodzītie. Nozīme bija simbolam, jo Bastīlija iemiesoja patvaļīgu apcietināšanu bez tiesas. Francija šo dienu par nacionālajiem svētkiem noteica tikai 19. gadsimta beigās, tas ir, gandrīz gadsimtu vēlāk, un mūsdienās tajā notiek militārā parāde Parīzē un svinības visā valstī.

Latvijā 1940. gada jūlijs iezīmē valstiskuma iznīcināšanu. Pēc PSRS ultimāta un karaspēka ienākšanas jūnijā tika izsludinātas Saeimas vēlēšanas, kurās pieteikties atļāva tikai vienam sarakstam, bet citu kandidātu sarakstus noraidīja. Vēlēšanas notika 14. un 15. jūlijā, rezultāti tika pasludināti neticami augsti, un jaunievēlētā tā dēvētā Tautas Saeima jau nedēļas laikā pieņēma lēmumus par padomju varas pasludināšanu un lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā.

Tieši šo vēlēšanu prettiesiskums ir viens no balstiem Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnai. Latvija neatzina okupāciju par likumīgu, un arī vairākas Rietumvalstis 1940. gada inkorporāciju nekad neatzina de iure. Uz šā pamata 1990. gada 4. maijā Augstākā padome pieņēma deklarāciju par neatkarības atjaunošanu, nevis par jaunas valsts dibināšanu, un tāpēc Latvijas Republika juridiski ir tā pati valsts, kas 1918. gadā proklamētā.

Šī sakritība vienā datumā nav ironija, bet noderīga mācība par to, kā vēlēšanas var izmantot pretēji to jēgai. Brīvas vēlēšanas prasa vairākus sarakstus, iespēju aģitēt, aizklātu balsojumu un pārbaudāmu skaitīšanu. Ja kaut viens no šiem elementiem ir noņemts, balsošana kļūst par apstiprinājuma rituālu, un tieši tas Latvijā notika 1940. gadā. Mūsdienās šo elementu ievērošanu Latvijā uzrauga Centrālā vēlēšanu komisija, un balsu skaitīšana iecirkņos ir atklāta, tas ir, tajā var piedalīties novērotāji.

Tajā pašā datumā ir arī neitrālāki notikumi. 1965. gadā ASV zonde „Mariner 4” pirmo reizi tuvplānā nofotografēja Marsa virsmu, un šie attēli sagrāva priekšstatu par kanāliem un dzīvību uz kaimiņplanētas. Tas ir labs piemērs tam, kā „šajā dienā” saraksti sajauc pilnīgi nesaistītas lietas tikai tāpēc, ka sakrīt diena un mēnesis.

Ja gribat pārbaudīt, kas notika 1940. gada jūlijā, pirmavoti ir pieejami. Tā laika prese ir digitalizēta un lasāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā periodika.lv, kur redzams arī propagandas tonis un tas, kā ziņas tika pasniegtas. Dokumentu līmenī materiālus glabā Latvijas Nacionālais arhīvs, bet konteksta skaidrojumus publicē Latvijas Okupācijas muzejs un vēsturnieku komisiju izdevumi.

Datumam ir arī trešais slānis, kas Eiropā tiek atcerēts retāk: 1933. gada 14. jūlijā nacistiskajā Vācijā stājās spēkā tiesību akts, kas aizliedza dibināt jaunas partijas un nostiprināja vienas partijas varu. Trīs notikumi vienā dienā, proti, Bastīlijas ieņemšana, vienas partijas režīma nostiprināšana Vācijā un viltotās vēlēšanas Latvijā, kopā veido gandrīz mācību stundu par to, cik ātri brīvības simboli var tikt pārņemti un apvērsti.

Kā atšķirt brīvas vēlēšanas no fasādes

Pārbaudiet četras lietas: vai reģistrēti vairāki savstarpēji konkurējoši saraksti, vai kandidātiem ir pieejama aģitācija, vai balsojums ir aizklāts un vai skaitīšanā drīkst piedalīties neatkarīgi novērotāji. Ja kaut viena atbilde ir noliedzoša, rezultāts nav uzskatāms par tautas gribas izpausmi.

Latvijā vēlēšanu norisi un rezultātus publisko Centrālā vēlēšanu komisija, un iecirkņa komisijas darbā var pieteikties arī novērotāji. Tas ir daudz praktiskāks sabiedrības kontroles veids nekā strīdi sociālajos tīklos pēc rezultātu paziņošanas.

Kur meklēt avotus par 1940. gadu

Sāciet ar tā laika presi, lai redzētu, ko cilvēki lasīja, un tikai pēc tam ķerieties pie dokumentiem arhīvā. Abi slāņi kopā parāda gan notikumu, gan tā pasniegšanu, un tieši šī starpība ir stāsta būtība.

Ja pētāt konkrētas personas likteni, piemēram, represēta radinieka lietu, arhīvā ir vērts lūgt konsultāciju par to, kuros fondos meklēt. Ģimenes vēstures un mantojuma jautājumos, kur vajadzīgs juridiski derīgs apliecinājums, izziņu izsniedz arhīvs, nevis bibliotēka.

Skolas un novadpētniecības darbos noder salīdzināt divus avotus par vienu notikumu: tā laika presi un mūsdienu pētījumu. Atšķirība starp tiem parasti ir pats interesantākais materiāls.

Avoti