TJG Online
Vēsture un valdība

Kas notika 16. septembrī?

Īsā atbilde

16. septembris ir Starptautiskā ozona slāņa aizsardzības diena, Meksikas neatkarības svētki un Malaizijas dibināšanas diena. Latvijā šis datums nav noteikts kā valsts svētku vai atceres diena, tāpēc tā nozīme mums ir galvenokārt caur starptautiskajām saistībām, ko Latvija ir uzņēmusies.

Ozona diena ir saistīta ar 1987. gada 16. septembri, kad tika parakstīts Monreālas protokols par ozona slāni noārdošajām vielām. Apvienoto Nāciju Organizācija šo datumu noteica par starptautisku atzīmējamo dienu, un protokols mēdz tikt minēts kā veiksmīgākais vides līgums vēsturē, jo tā mērķis tiešām tika sasniegts: ozona slāņa noārdīšanās ir apturēta, un slānis lēni atjaunojas.

Latvijai tas nav abstrakts jautājums. Ozona slāni noārdošo vielu un fluorētu siltumnīcefekta gāzu apriti pie mums regulē Eiropas Savienības regulas un nacionālie noteikumi, un to ievērošanu uzrauga Valsts vides dienests. Praktiskā sekas mājsaimniecībai: darbus ar gaisa kondicionieriem, siltumsūkņiem un saldēšanas iekārtām, kurās ir šīs gāzes, drīkst veikt tikai attiecīgi sertificēts speciālists, un iekārtu uzpilde vai izvadīšana no ekspluatācijas nav pašrocīgs darbs.

1810. gada 16. septembrī priesteris Migels Idalgo Meksikas ciematā Doloresā aicināja tautu sacelties pret spāņu varu. Meksikā tā ir neatkarības diena, un to atzīmē ar prezidenta atkārtotu saucienu iepriekšējā vakarā. Tā ir viena no biežāk sajauktajām datumu pārīm: 16. septembris ir Meksikas neatkarības diena, nevis 5. maijs, kas atzīmē kaujas uzvaru pret franču karaspēku un kas ASV ir populārāks nekā pašā Meksikā.

1963. gada 16. septembrī tika izveidota Malaizijas federācija, un to Malaizijā atzīmē kā federācijas dienu. 1975. gada 16. septembrī neatkarību no Austrālijas pārvaldes ieguva Papua Jaungvineja. 1908. gada 16. septembrī Detroitā tika dibināts automobiļu koncerns General Motors, kas gandrīz visu 20. gadsimtu bija pasaules lielākais autoražotājs.

1920. gada 16. septembrī Ņujorkā, Volstrītas un Brodstrītas krustojumā pie lielākās tā laika bankas nama, uzsprāga zirga vilktos ratos paslēpta bumba. Bojā gāja vairāki desmiti cilvēku, un ēkas fasādē palikušās šrapneļu rētas nav aizlabotas līdz šai dienai. Noziegums nekad netika atklāts, un tas joprojām ir viens no lielākajiem neatrisinātajiem terora aktiem ASV vēsturē.

Kalendāra slazds, kas sabojā pusi datumu sarakstu

Tāda paša veida sarakstos bieži figurē 1620. gada 16. septembris kā diena, kad kuģis „Mayflower" izbrauca no Anglijas. Patiesībā tā laika Anglijā tika lietots Jūlija kalendārs, un dokumentos izbraukšanas datums ir 6. septembris. Skaitlis 16 ir šī paša notikuma pārrēķins uz Gregora kalendāru.

Latvijas vēsturei tas ir tiešs praktisks jautājums. Krievijas impērijā, kuras sastāvā bija Vidzeme, Kurzeme un Latgale, Jūlija kalendārs saglabājās līdz 20. gadsimta sākumam, un pāreja notika tikai impērijas sabrukuma laikā. Tāpēc 19. gadsimta baznīcas grāmatās un 20. gadsimta sākuma dokumentos ierakstītie datumi atšķiras no mūsdienu kalendāra par divpadsmit vai trīspadsmit dienām atkarībā no gadsimta.

Tests, kuru var piemērot jebkuram vecam datumam: ja notikums ir pirms kalendāra maiņas attiecīgajā valstī, pārbaudiet, vai avots norāda veco vai jauno stilu. Ģenealoģijā, meklējot senčus Latvijas Nacionālā arhīva digitalizētajās baznīcas grāmatās, šī nobīde ir visbiežākais iemesls, kāpēc ieraksts netiek atrasts.

Ko Latvijā septembrī tiešām atzīmē

Latvijā svētku, atceres un atzīmējamās dienas ir uzskaitītas atsevišķā likumā, un 16. septembris tajā nav iekļauts. Septembris sākas ar Zinību dienu 1. septembrī, un mēneša nozīmīgākā vēsturiskā atceres diena ir Baltu vienības diena 22. septembrī, kas saistīta ar 1236. gada Saules kauju.

Tas nozīmē, ka 16. septembrī Latvijā karogs pie ēkām nav jāizkar un nekādu īpašu pienākumu nav. Ja kādā avotā redzat apgalvojumu, ka šis ir Latvijas atceres datums, tas jāpārbauda tiesību aktu portālā, kur attiecīgā likuma teksts ir pieejams pilnībā.

Kā pārbaudīt datumus, pirms tiem tic

Datumu saraksti internetā gandrīz vienmēr ir tulkoti viens no otra, un kļūdas tajos pārceļo kopā ar tekstu. Trīs biežākie kļūdu avoti ir kalendāra stils, notikuma sākuma un beigu jaukšana, kā arī vietējā laika zona, kuras dēļ kosmosa un kara notikumi dažādos avotos nonāk dažādās dienās.

Ticama pārbaude prasa pirmavotu: starptautisko dienu gadījumā tā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālā lapa, līgumu gadījumā depozitārija reģistrs, bet Latvijas datumiem likumi.lv un Latvijas Nacionālais arhīvs. Ja divi avoti nesakrīt un neviens nenorāda dokumentu, drošāk ir minēt gadu, nevis precīzu dienu.

Avoti