TJG Online
Vēsture un valdība

Kas notika 17. februārī?

Īsā atbilde

17. februāris visbiežāk tiek saistīts ar 1600. gadu, kad Romā uz sārta tika sadedzināts domātājs Džordano Bruno, ar 1864. gadu, kad zemūdene H. L. Hunley pirmo reizi vēsturē nogremdēja karakuģi, ar 1979. gadu, kad Ķīna iebruka Vjetnamā, un ar 1996. gadu, kad Garijs Kasparovs noslēdza uzvaru pirmajā mačā pret IBM datoru Deep Blue.

Šie ir notikumi, kas atrodami starptautiskajos datumu sarakstos. Latvijas vēsturē 17. februāris pats par sevi nav izcelts, bet februāra vidus ir ļoti nozīmīgs: 1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas Satversmi, kas joprojām ir spēkā esošā konstitūcija. Dienu agrāk, 16. februārī, 1918. gadā Lietuva pieņēma savu neatkarības aktu, tāpēc šajās dienās Baltijas kontekstā notiek vairāki atceres pasākumi.

Ja meklējat Latvijai nozīmīgu februāra datumu skolas darbam vai publikācijai, 15. februāris ir daudz pateicīgāks par 17. februāri. Satversmes pieņemšanas diena ir arī labs piemērs tam, ka pieņemšanas un spēkā stāšanās datumi atšķiras: Satversme stājās spēkā vēlāk tajā pašā gadā, kad sanāca pirmā Saeima.

Kasparova un Deep Blue mača piemērs parāda, cik viegli datumu sarakstos rodas pārpratums. 1996. gada mačā uzvarēja cilvēks; dators uzvarēja atkārtotajā mačā nākamajā gadā ar jaunu versiju. Saraksti bieži abus notikumus saplūdina vienā, un rezultātā tiek apgalvots, ka tieši šajā dienā dators pieveica pasaules čempionu, kas nav taisnība.

Džordano Bruno gadījumā biežākā kļūda ir cita: viņš mēdz tikt pasniegts kā zinātnes moceklis, kas sodīts par Saules sistēmas uzbūves aizstāvēšanu. Vēsturiski apsūdzība bija plašāka un galvenokārt teoloģiska, un mūsdienu vēsturnieki šo vienkāršojumu konsekventi noraida. Ja citējat šo datumu, formulējiet precīzi.

Kā pārbaudīt datumu latviski

Latvijā notikušajam ātrākā pārbaude ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas portāls periodika.lv, kur var atvērt konkrētās dienas laikraksta numuru. Tiesību aktiem un to pieņemšanas datumiem izmantojiet vietni likumi.lv, kur redzama gan pieņemšanas, gan publicēšanas, gan spēkā stāšanās diena; tās trīs mēdz atšķirties par nedēļām.

Dokumentiem un personu vēsturei noder Latvijas Nacionālais arhīvs un tā tiešsaistes meklēšanas rīki. Enciklopēdiskus, bet latviski pārbaudītus aprakstus var meklēt Latvijas Nacionālās enciklopēdijas tiešsaistes versijā.

Lamatas ar kalendāra stilu

Februāra datumos vecā un jaunā stila atšķirība ir īpaši mānīga, jo pārrēķins var pārlikt notikumu arī uz citu mēnesi. Krievijas impērijā, kuras sastāvā bija Latvijas teritorija līdz 1918. gadam, lietoja Jūlija kalendāru, kas 20. gadsimtā no Gregora kalendāra atpalika par trīspadsmit dienām.

Klasisks piemērs ir Krievijas 1917. gada Februāra revolūcija, kas pēc mūsdienu kalendāra notika martā. Tāpēc, rakstot par notikumiem pirms 1918. gada, vienmēr norādiet, kurā stilā datums dots, vai arī rakstiet abus.

Ar ko datumu sarakstus jauc

Pirmais tests: vai tā ir atceres diena vai vienkārši notikums? Latvijā oficiālo svētku, atceres un atzīmējamo dienu sarakstu nosaka likums, un tas ir pārbaudāms vietnē likumi.lv. Viss pārējais ir vēstures fakts bez īpaša statusa.

Otrais tests: vai datums attiecas uz lēmuma pieņemšanu, tā publicēšanu vai spēkā stāšanos? Tiesību aktu un starptautisku līgumu gadījumā šīs trīs dienas gandrīz nekad nesakrīt, un tieši no tā rodas lielākā daļa pretrunu starp avotiem.

Vārdadienas un kalendāra sadaļa

Latviešu kalendārā katrai dienai ir piesaistīti vārdi, un šo sarakstu periodiski papildina Valsts valodas centra izveidota ekspertu komisija. Tāpēc dažādu gadu kalendāros vienai dienai var būt atšķirīgs vārdu skaits, un tas nav drukas kļūda.

Ja vārda kalendārā nav, to var atzīmēt 22. maijā, kas tradicionāli ir diena visiem kalendārā neiekļautajiem vārdiem. Aktuālo sarakstu un vārdu iekļaušanas kārtību publicē Valsts valodas centrs.

Avoti