Kas notika 20. janvārī?

Barikāžu aizstāvju atceres diena ir atceres, nevis svētku diena. Praktiskā atšķirība: tā nav brīvdiena, darbs un skola notiek kā parasti, bet pie valsts un pašvaldību ēkām paceļ karogu sēru noformējumā. Piemiņas pasākumi notiek pie Iekšlietu ministrijas ēkas un Doma laukumā, kur tradicionāli iededz ugunskurus.

Barikāžu dalībnieka statusu un piemiņas zīmi piešķir attiecīgi likumā noteiktā kārtībā, un šo jautājumu praktiski kārto 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības kopā ar atbildīgajām iestādēm. Tas nav automātisks statuss, tas jāpieprasa un jāpamato ar liecībām.

Daudzi domā, ka barikādes bija notikums, kas norisinājās 20. janvārī. Patiesībā barikāžu laiks aptvēra apmēram divas nedēļas no 13. janvāra, un cilvēku dežūras dažviet turpinājās vēl ilgāk. 20. janvāris ir atceres datums tāpēc, ka tajā krita cilvēki, nevis tāpēc, ka tajā barikādes sākās vai beidzās.

Otra izplatītā kļūda ir sajaukt Rīgas notikumus ar Viļņas 13. janvāra notikumiem. Tās ir divas dažādas valstis, divi dažādi objekti un atšķirīgs bojāgājušo skaits. Tests, kā atšķirt: ja stāstā parādās televīzijas tornis un tanki, tā ir Viļņa; ja Iekšlietu ministrija un Bastejkalns, tā ir Rīga.

Retāk tiek pamanīts, ka barikāžu efektivitāte nebija fiziska. Lauksaimniecības tehnika neapturētu tanku. Nozīme bija tam, ka jebkurš spēka scenārijs nozīmētu kaujiniekiem publiski nogalināt daudz neapbruņotu cilvēku kameru priekšā, un tieši kameras tur bija. To 1991. gada janvārī saprata abas puses.

Tas izskaidro arī, kāpēc uzbrukuma mērķis bija Iekšlietu ministrija: cīņa gāja par kontroli pār bruņotajām struktūrām, nevis par teritoriju.

Liecības, fotogrāfijas un dokumentus glabā Latvijas Nacionālais arhīvs, laikrakstu publikācijas ir pieejamas Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētajā periodikā, bet priekšmetus un cilvēku stāstus apkopo 1991. gada barikāžu muzejs Rīgā.

Atsevišķu notikumu detaļas, tostarp šāvienu secība un konkrētu vienību atbildība, dažādos avotos joprojām atšķiras, jo kriminālprocesi par 1991. gada notikumiem risinājās ilgi un ne visi apstākļi tika juridiski noskaidroti. Ja datums vai fakts vajadzīgs publikācijai, jābalstās uz arhīva dokumentu vai muzeja apkopojumu, nevis uz atmiņu pārstāstu.