TJG Online
Vēsture un valdība

Kas notika 20. janvārī?

Īsā atbilde

Latvijai 20. janvāris pirmām kārtām ir 1991. gada diena, kad OMON vienība uzbruka Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai Rīgā un bojā gāja pieci cilvēki; šis datums likumā noteikts kā 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena. Pasaulē tajā pašā datumā 1942. gadā notika Vanzē konference, 1981. gadā Irāna atbrīvoja 52 ASV ķīlniekus, un kopš 1937. gada 20. janvārī notiek ASV prezidenta inaugurācija.

1991. gada janvārī Rīgā bija uzceltas barikādes. Pēc Viļņas notikumiem 13. janvārī, kad padomju karaspēks ieņēma televīzijas torni un gāja bojā cilvēki, Latvijā tika aicināts sargāt stratēģiskos objektus: Augstāko padomi, Ministru padomi, telefonu centrāli, tiltus, radio un televīzijas ēkas. Tūkstoši cilvēku no visas Latvijas ieradās Rīgā ar lauksaimniecības tehniku un dežurēja pie ugunskuriem vairākas nedēļas.

20. janvāra vakarā uzbrukums tika vērsts pret Iekšlietu ministriju Rīgas centrā. Apšaudē gāja bojā kinooperatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne no Jura Podnieka filmēšanas grupas, divi milicijas darbinieki Sergejs Kononenko un Vladimirs Gomanovičs, kā arī skolnieks Edijs Riekstiņš. Zvaigzne no ievainojumiem nomira dažas nedēļas vēlāk. Podnieka grupas uzņemtie kadri kļuva par vienu no zināmākajiem Baltijas neatkarības cīņu dokumentiem pasaulē.

Starptautiskajā vēsturē šis datums ir arī viens no tumšākajiem: 1942. gada 20. janvārī Vanzē pie Berlīnes augstas nacistu amatpersonas saskaņoja Eiropas ebreju iznīcināšanas administratīvo plānu. Konference neaizsāka slepkavības, tās Austrumeiropā, tostarp Latvijā, notika jau iepriekšējā rudenī, bet tā organizēja un birokratizēja to, kas jau notika. Šī nianse ir būtiska, jo bieži tiek pārprasta.

Kā šo dienu Latvijā atzīmē

Barikāžu aizstāvju atceres diena ir atceres, nevis svētku diena. Praktiskā atšķirība: tā nav brīvdiena, darbs un skola notiek kā parasti, bet pie valsts un pašvaldību ēkām paceļ karogu sēru noformējumā. Piemiņas pasākumi notiek pie Iekšlietu ministrijas ēkas un Doma laukumā, kur tradicionāli iededz ugunskurus.

Barikāžu dalībnieka statusu un piemiņas zīmi piešķir attiecīgi likumā noteiktā kārtībā, un šo jautājumu praktiski kārto 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības kopā ar atbildīgajām iestādēm. Tas nav automātisks statuss, tas jāpieprasa un jāpamato ar liecībām.

Biežākā kļūda: barikādes nebija viena diena

Daudzi domā, ka barikādes bija notikums, kas norisinājās 20. janvārī. Patiesībā barikāžu laiks aptvēra apmēram divas nedēļas no 13. janvāra, un cilvēku dežūras dažviet turpinājās vēl ilgāk. 20. janvāris ir atceres datums tāpēc, ka tajā krita cilvēki, nevis tāpēc, ka tajā barikādes sākās vai beidzās.

Otra izplatītā kļūda ir sajaukt Rīgas notikumus ar Viļņas 13. janvāra notikumiem. Tās ir divas dažādas valstis, divi dažādi objekti un atšķirīgs bojāgājušo skaits. Tests, kā atšķirt: ja stāstā parādās televīzijas tornis un tanki, tā ir Viļņa; ja Iekšlietu ministrija un Bastejkalns, tā ir Rīga.

Kas izšķīra iznākumu

Retāk tiek pamanīts, ka barikāžu efektivitāte nebija fiziska. Lauksaimniecības tehnika neapturētu tanku. Nozīme bija tam, ka jebkurš spēka scenārijs nozīmētu kaujiniekiem publiski nogalināt daudz neapbruņotu cilvēku kameru priekšā, un tieši kameras tur bija. To 1991. gada janvārī saprata abas puses.

Tas izskaidro arī, kāpēc uzbrukuma mērķis bija Iekšlietu ministrija: cīņa gāja par kontroli pār bruņotajām struktūrām, nevis par teritoriju.

Kur meklēt avotus un ko ņemt vērā

Liecības, fotogrāfijas un dokumentus glabā Latvijas Nacionālais arhīvs, laikrakstu publikācijas ir pieejamas Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētajā periodikā, bet priekšmetus un cilvēku stāstus apkopo 1991. gada barikāžu muzejs Rīgā.

Atsevišķu notikumu detaļas, tostarp šāvienu secība un konkrētu vienību atbildība, dažādos avotos joprojām atšķiras, jo kriminālprocesi par 1991. gada notikumiem risinājās ilgi un ne visi apstākļi tika juridiski noskaidroti. Ja datums vai fakts vajadzīgs publikācijai, jābalstās uz arhīva dokumentu vai muzeja apkopojumu, nevis uz atmiņu pārstāstu.

Avoti