Kas uzrauga zvērinātu revidentu darbu Latvijā?

Uzraudzības jēga ir aizsargāt tos, kas paļaujas uz revidenta atzinumu: investorus, kreditorus, darījumu partnerus un valsti. Revidents pārbauda, vai finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli, un viņa atzinums ir vērtīgs tikai tad, ja revidents ir neatkarīgs un strādā pēc vienotiem standartiem. Tāpēc revīzijas pakalpojumus drīkst sniegt tikai sertificēti zvērināti revidenti un licencētas revidentu komercsabiedrības.

Uzraudzība ir divlīmeņu. Stingrākais režīms attiecas uz sabiedriskas nozīmes struktūrām, proti, biržā kotētiem uzņēmumiem, kredītiestādēm un apdrošinātājiem, kuru revidentus pārbauda valsts uzraugs. Pārējo revidentu kvalitātes kontroli lielā mērā organizē profesionālā asociācija saskaņā ar likumā noteikto kārtību. Pārbaudēs izlases veidā vērtē konkrētas revīzijas lietas, neatkarības prasību ievērošanu un profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu, un konstatētu pārkāpumu gadījumā iespējami disciplinārie pasākumi, tostarp sertifikāta anulēšana.

Standarti nav vietēja izdoma. Latvijā revīzijas veic saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, bet sabiedriskas nozīmes struktūru revīzijai papildus piemēro Eiropas Savienības regulu, kas nosaka, cik ilgi viena revidentu sabiedrība drīkst revidēt vienu klientu, kādus papildu pakalpojumus tā tajā pašā laikā nedrīkst sniegt un kāds saturs jāiekļauj revīzijas ziņojumā. Eiropas līmenī uzraudzības iestādes sadarbojas kopīgā struktūrā, kas veicina vienotu praksi dalībvalstīs.

Uzņēmumam, kas gatavojas revīzijai, darbi jāsāk krietni pirms pārskata gada beigām. Noderīga secība: novērtējiet, vai kritēriji par obligāto revīziju vispār iestājas; izvēlieties revidentu un noslēdziet līgumu vēl pārskata gada laikā, jo janvārī un februārī labākie speciālisti parasti jau ir aizņemti; vienojieties par krājumu inventarizācijas datumu, kurā revidents var piedalīties; sagatavojiet debitoru un kreditoru apstiprinājumus, aizdevumu līgumus un saistīto pušu darījumu sarakstu. Revīzija noslēdzas ar ziņojumu vadībai, kurā aprakstīti uzskaites trūkumi, un tieši šī daļa uzņēmumam praktiski ir visvērtīgākā.

Bieža sajaukšana ir starp revidentu un grāmatvedi. Grāmatvedis kārto uzskaiti un sagatavo pārskatu, revidents to neatkarīgi pārbauda, un abas lomas vienā uzņēmumā viena persona pildīt nedrīkst. Otra sajaukšana ir ar Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu auditu: tā ir valsts veikta nodokļu pārbaude, nevis finanšu pārskata revīzija, un tās mērķis un sekas ir pavisam citas. Tāpat revidenta atzinums nav garantija, ka uzņēmums ir finansiāli stabils, jo tas attiecas uz pārskata atbilstību, nevis uz uzņēmuma nākotni.