Kas var kļūt par Latvijas Valsts prezidentu?

Latvijā prasības kandidātam ir noteiktas Satversmē, un tās ir salīdzinoši īsas. Kandidātam jābūt Latvijas pilsonim ar pilnām pilsoņa tiesībām, jāsasniedz noteiktais vecuma slieksnis, un viņš nedrīkst būt vienlaikus arī citas valsts pilsonis. Atšķirībā no ASV Latvijā nav prasības, lai cilvēks būtu pilsonis kopš dzimšanas: naturalizācijas kārtībā iegūta Latvijas pilsonība šajā ziņā ir tāda pati pilsonība.

ASV konstitūcijā ir cita konstrukcija. Tur prezidenta amatam kandidātam jābūt tā sauktajam dzimušajam pilsonim, jāsasniedz noteikts vecums un jābūt nodzīvojušam valstī noteiktu gadu skaitu. Tieši jēdziens par dzimušo pilsoni ASV ir bijis ilgu strīdu avots, jo konstitūcija to nedefinē un Augstākā tiesa nav devusi izsmeļošu skaidrojumu. Latvijā šādas problēmas nav, jo pilsonības iegūšanas veids amata ieņemšanu neietekmē.

Ievēlēšanas kārtība atšķiras vēl vairāk. Latvijā kandidātu var pieteikt ne mazāk kā desmit Saeimas deputāti, un ievēlēšanai nepieciešams absolūts vairākums, proti, ne mazāk kā 51 deputāta balss. Kopš Satversmes grozījumiem balsojums ir atklāts, tāpēc katra deputāta izvēle ir publiski redzama. ASV prezidentu ievēlē tautas balsojums štatos, kas pārtop elektoru balsīs, un tas ir pavisam cits mehānisms ar citām sekām.

Amata termiņš Latvijā ir četri gadi, un vienu un to pašu personu vairāk nekā divas reizes pēc kārtas ievēlēt nevar. Prezidents nedrīkst vienlaikus ieņemt citu amatu, tāpēc ievēlētam Saeimas deputātam deputāta pilnvaras izbeidzas. Ja prezidents pamet valsti, atkāpjas vai nevar pildīt pienākumus, tos uz laiku pilda Saeimas priekšsēdētājs, un tas Latvijā ir noticis praksē.

Pilnvaras nav dekoratīvas, kaut arī Latvijā prezidents nav izpildvaras vadītājs. Prezidents pārstāv valsti starptautiski, ir bruņoto spēku augstākais vadonis, izsludina Saeimas pieņemtos likumus un var tos atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Prezidents uzaicina Ministru prezidenta amata kandidātu veidot valdību, viņam ir tiesības ierosināt likumprojektus, un viņš var ierosināt Saeimas atlaišanu, par ko pēc tam lemj tauta referendumā. Ir arī pilnvaras apžēlot notiesātos.

Praktiski svarīgākais, ko no šī temata paņemt, ir prasme nejaukt sistēmas. Ja lasāt amerikāņu tekstu par prezidenta amata prasībām, tas neko nepasaka par Latvijas kārtību un neko nepasaka arī par citām Eiropas valstīm, kur prezidentu bieži ievēlē tieši tauta. Latvijas modelis ir parlamentāra republika, kurā valdība ir atbildīga Saeimas priekšā, un tieši tas nosaka prezidenta lomas robežas.