TJG Online
Vēsture un valdība

Kā Latvijas Valsts prezidents stājas amatā?

Īsā atbilde

Latvijā Valsts prezidents stājas amatā, Saeimas sēdē dodot Satversmes 40. pantā noteikto svinīgo solījumu, kas sākas ar vārdiem „Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam". Pirms tam prezidentu aizklātā balsošanā ievēl Saeima, nevis tauta.

Ievēlēšanas kārtību nosaka Satversme: Valsts prezidentu ievēl Saeima uz četriem gadiem, un ievēlēšanai vajadzīgs ne mazāk kā 51 deputāta balsojums, tātad absolūtais vairākums no visiem simt deputātiem, nevis vairākums no balsojušajiem. Viena un tā pati persona var būt prezidenta amatā ne ilgāk kā astoņus gadus pēc kārtas. Kandidātu izvirza vismaz desmit deputāti, un tieši tāpēc prezidenta vēlēšanas Latvijā ir koalīciju sarunu, nevis publiskas kampaņas jautājums.

Amatā stāšanās diena nav sasaistīta ar vēlēšanu dienu, bet ar iepriekšējā prezidenta pilnvaru beigām, un jaunāko gadu desmitu praksē tā ir jūlija sākumā. Diena parasti sākas ar Saeimas svinīgo sēdi, kurā tiek dots solījums un teikta uzruna, un turpinās ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, amata pienākumu pārņemšanu Rīgas pilī un svinīgu pieņemšanu.

Salīdzinājumam ASV notiek pavisam cita ceremonija: tur prezidentu netieši ievēl elektoru kolēģija, zvērestu Konstitūcijā noteiktā tekstā parasti pieņem Augstākās tiesas priekšsēdētājs, un datums ir fiksēts kalendārā. Latvijas Valsts prezidenta solījums netiek dots tiesnesim: to uzklausa parlaments, kas prezidentu ir ievēlējis. Šī atšķirība nav ceremoniāla, tā parāda, kam prezidents ir politiski atbildīgs.

Kas notiek, ja prezidenta nav

Latvijā nav viceprezidenta amata. Ja Valsts prezidents atrodas ārpus valsts, ir slims vai citu iemeslu dēļ nevar pildīt pienākumus, tos saskaņā ar Satversmi pilda Saeimas priekšsēdētājs. Tā pati kārtība darbojas, ja prezidents mirst, atkāpjas vai tiek atlaists pirms termiņa beigām, līdz Saeima ievēl jaunu prezidentu.

Tas ir viens no tiešākajiem punktiem, kur amerikāņu filmās redzētā kārtība Latvijā vienkārši nedarbojas: pēctecības rindas nav, ir viens konkrēts amats.

Tipiskā kļūda

Domāt, ka Latvijas prezidentu ievēl tauta, un pēc tam brīnīties par pilnvarām. No netiešas ievēlēšanas izriet arī salīdzinoši ierobežota kompetence: prezidents izsludina likumus, var tos apturēt uz divu mēnešu laiku, ierosināt Satversmes 48. pantā paredzēto Saeimas atlaišanu, izvirza Ministru prezidenta amata kandidātu un pārstāv valsti starptautiski, bet ikdienas pārvalde ir Ministru kabineta rokās.

Otra izplatītā kļūda ir gaidīt no prezidenta iejaukšanos konkrētās lietās, piemēram, tiesas spriedumos vai pašvaldības lēmumos. Vienīgais tieši personu skarošais instruments ir apžēlošana, un tai ir sava iesniegšanas kārtība Valsts prezidenta kancelejā.

Skaidra atšķirība: solījums, zvērests, inaugurācija

Latvijas normatīvais jēdziens ir svinīgais solījums. To dod ne tikai prezidents: savu solījuma tekstu dod arī Saeimas deputāti un tiesneši. Vārds „inaugurācija" Latvijas tiesību aktos nefigurē, tas ir ieviesies no angļu valodas žurnālistikas un apzīmē vienīgi pasākumu kopumu.

Tests ir vienkāršs: ja runa ir par juridisko brīdi, kad sākas pilnvaras, tas ir solījuma teksta nolasīšana Saeimas sēdē. Viss pārējais tajā dienā ir tradīcija.

Kur pārbaudīt

Satversmes teksts ar visām redakcijām ir portālā likumi.lv, sēdes gaita un stenogramma ir Saeimas vietnē, bet amatā esošā prezidenta pilnvaru termiņš un ceremonijas apraksts ir Valsts prezidenta kancelejas vietnē.

Vēsturiskie dati par to, kurš prezidents cikos un kurā dienā stājies amatā, atšķiras pirmskara un atjaunotās neatkarības periodā, tāpēc datumu salīdzinājumi starp 1922. un mūsdienu praksi bez konteksta ir maldinoši.

Avoti