TJG Online
Finanses un investīcijas

Ko dara koncerna finanšu kontrolieris?

Īsā atbilde

Koncerna finanšu kontrolieris ir speciālists, kas atbild par uzņēmumu grupas grāmatvedības pareizību un finanšu pārskatu sagatavošanu, tostarp par konsolidēto gada pārskatu. Viņš nodrošina, lai visas grupas sabiedrības uzskaitītu darījumus pēc vienotiem principiem un lai skaitļi, kas nonāk vadības un investoru rokās, būtu ticami.

Ikdienas darbs ir ciklisks un pakārtots slēgumiem. Mēneša beigās kontrolierim jāsaņem dati no visām grupas sabiedrībām, jāpārbauda to atbilstība grupas uzskaites politikai, jāizslēdz savstarpējie darījumi un nerealizētā peļņa, jāpārrēķina ārvalstu valūtā izteiktie rādītāji un jāsagatavo konsolidēts pārskats ar skaidrojumiem par novirzēm no budžeta. Gada beigās šim ciklam pievienojas darbs ar zvērinātu revidentu, krājumu un pamatlīdzekļu inventarizācija un pārskata publiskošana.

Loma ir jānošķir no divām blakus lomām. Galvenais grāmatvedis atbild par vienas sabiedrības uzskaites kārtošanu un dokumentu plūsmu; finanšu direktors jeb finanšu vadītājs atbild par stratēģiju, finansējuma piesaisti, naudas plūsmas vadību un attiecībām ar bankām un investoriem. Kontrolieris atrodas pa vidu: viņš atbild par to, lai cipari būtu pareizi un salīdzināmi, un parasti ir pakļauts finanšu direktoram. Angļu valodas termins controller latviski tiek atveidots kā finanšu kontrolieris, un tas nenozīmē kontrolējošas valsts iestādes darbinieku.

Latvijā šo darbu ietvaro Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, kas nosaka, kad grupai jāsagatavo konsolidētais pārskats un kādi atbrīvojumi iespējami maziem koncerniem. Biržā kotētām sabiedrībām papildus jāpiemēro starptautiskie finanšu pārskatu standarti. Gada pārskats jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam elektroniski, un pēc tam tas ir publiski pieejams, tāpēc kļūdas pārskatā redz ne tikai vadība, bet arī konkurenti, bankas un potenciālie pircēji.

Blakus atskaitēm kontrolierim ir arī vadības atbalsta funkcija: budžeta un prognožu sagatavošana, izmaksu analīze pa segmentiem, ieguldījumu projektu aprēķini un iekšējās kontroles sistēmas uzturēšana, tostarp pienākumu nošķiršana, lai vienam cilvēkam nebūtu iespējas gan apstiprināt, gan izmaksāt. Darbam parasti vajadzīga grāmatvedības vai finanšu izglītība, laba izpratne par nodokļiem un transfertcenām, pieredze ar resursu vadības sistēmām un angļu valodas prasme, jo grupas mātes sabiedrība bieži atrodas citā valstī.

Mēneša slēgums ir vieta, kur redzama darba kvalitāte, un to ir vērts sakārtot pēc noteiktas secības. Vispirms tiek noteikts un izziņots slēguma kalendārs ar termiņiem katrai sabiedrībai. Tad saņem un pārbauda datus, īpašu uzmanību pievēršot savstarpējiem atlikumiem, kuriem abās pusēs jāsakrīt. Pēc tam veic konsolidācijas korekcijas un pārbauda, vai bilance ir līdzsvarā. Visbeidzot sagatavo vadības ziņojumu, kurā skaidro nevis visus ciparus, bet tikai būtiskās novirzes. Biežākā kļūda ir sākt no skaidrojuma rakstīšanas, pirms savstarpējie darījumi ir saskaņoti.

Riska ziņā kontroliera amats nav neitrāls. Ja pārskatā ir būtiska kļūda vai ja vadība spiež uzrādīt labāku rezultātu, tieši kontrolieris ir tas, kurš redz problēmu pirmais. Praktiskā aizsardzība ir dokumentēta uzskaites politika, rakstiska saziņa par strīdīgajiem jautājumiem un savlaicīga revidenta iesaiste. Ja jautājums skar iespējamu pārkāpumu, tas nav risināms vienatnē, un ir vērts konsultēties ar zvērinātu revidentu vai juristu.

Kā izskatās karjeras ceļš

Tipiska secība ir grāmatvedis vai revidenta asistents, tad vecākais grāmatvedis vai finanšu analītiķis, pēc tam kontrolieris vienā sabiedrībā un visbeidzot koncerna līmenis. Darbs zvērināta revidenta komercsabiedrībā ir izplatīts sākumpunkts, jo tur ātri apgūst dažādu nozaru uzskaiti.

Papildu vērtību dod starptautiskas profesionālās kvalifikācijas grāmatvedības un vadības grāmatvedības jomā, kā arī prasme strādāt ar datu analīzes rīkiem, jo manuāla konsolidācija izklājlapās lielā grupā vairs nav uzticama.

Ar ko sākt mazā grupā

Ja uzņēmumu grupa ir neliela un konsolidācija tiek veikta pirmo reizi, sākt ir vērts ar vienotu kontu plānu un vienotu uzskaites politiku visām sabiedrībām. Bez tā katra konsolidācija būs manuāls salīdzināšanas darbs, kas atkārtojas katru mēnesi.

Otrs praktiskais solis ir noteikt kārtību savstarpējiem darījumiem: vienotas cenas, vienots rēķinu izrakstīšanas grafiks un ikmēneša atlikumu saskaņošana. Trešais ir izlemt, vai pietiek ar izklājlapu vai vajadzīgs konsolidācijas rīks. Robeža parasti iestājas tad, kad sabiedrību skaits vai valūtu skaits pārsniedz to, ko viens cilvēks spēj pārbaudīt vienā dienā.

Avoti