TJG Online
Vēsture un valdība

Ko dara Latvijas finanšu ministrs?

Atjaunināts Publicēts 4 min lasīšana

Īsā atbilde

Finanšu ministrs vada Finanšu ministriju, sagatavo valsts budžeta projektu un atbild par nodokļu un fiskālo politiku, bet pašu budžetu kā likumu pieņem Saeima. Naudu neizlaiž un procentu likmes nenosaka ministrs, jo monetārā politika eurozonā ir Eiropas Centrālās bankas un Latvijas Bankas kompetencē.

Finanšu ministrs ir Ministru kabineta loceklis, kuru amatā apstiprina Saeima kopā ar visu valdību. Ministrijas galvenais gada darbs ir valsts budžeta projekts: ministrijas un citas iestādes iesniedz savus pieprasījumus, Finanšu ministrija tos saskaņo ar prognozēto ieņēmumu un fiskālo noteikumu ietvaru, valdība vienojas par kopējo paketi, un rudenī projekts nonāk Saeimā. Saeimā budžetu skata trijos lasījumos, un deputātu priekšlikumi var mainīt atsevišķas pozīcijas, tāpēc gala vārds pieder parlamentam, nevis ministram.

Otra lielā atbildības daļa ir nodokļu politika. Ministrija gatavo grozījumus nodokļu tiesību aktos, vērtē to ietekmi uz ieņēmumiem un iesniedz tos valdībā. Svarīgi nesajaukt divas lietas: politiku veido ministrija, bet nodokļus administrē Valsts ieņēmumu dienests. Ja jums ir strīds par aprēķinātu nodokli, kavējuma naudu vai reģistrāciju, vērsieties VID, nevis ministrijā. Ministrijai adresēta vēstule par konkrētu deklarāciju tikai pagarinās gaidīšanu, jo to tik un tā pārsūtīs dienestam.

Ministra padotībā darbojas vairākas iestādes ar skaidri nodalītām funkcijām. Valsts kase apkalpo valsts kontus, veic maksājumus un organizē valsts aizņēmumus, tostarp obligāciju emisijas. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra administrē lielu daļu Eiropas Savienības fondu projektu. Iepirkumu uzraudzības birojs uzrauga publiskos iepirkumus un izskata sūdzības par iepirkuma procedūrām. Uzņēmējam, kas zaudējis konkursā, jāzina tieši šī adrese, un termiņi sūdzības iesniegšanai ir īsi.

Fiskālos rāmjus ministram nenosaka viņš pats. Latvijai kā eurozonas dalībvalstij jāievēro Eiropas Savienības fiskālie noteikumi, un budžeta plānu projektus katru rudeni izvērtē Eiropas Komisija. Iekšēji izpildi uzrauga Fiskālās disciplīnas padome, kas ir neatkarīga institūcija un publicē atzinumus par to, vai valdības plāni atbilst Fiskālās disciplīnas likumam. Ministra runa par budžeta deficītu tāpēc vienmēr jālasa kopā ar šīs padomes vērtējumu.

Biežākā kļūda sarunās par ministriju ir jaukt to ar centrālo banku. Latvijas Banka ir neatkarīga iestāde, tā nav valdības sastāvdaļa, un kopš 2023. gada tā pārņēmusi arī finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību. Skaidrās naudas emisiju eurozonā nosaka Eiropas Centrālā banka, nevis finanšu ministrs. Tāpat ministrs nelemj par konkrētu banku licencēm vai klientu strīdiem ar banku.

Ministrijas darbs skar arī tos, kas nekad nedomā par makroekonomiku. Valsts nodevu apmēri, muitas jautājumi, azartspēļu uzraudzība, grāmatvedības un revīzijas prasības, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas politika ietilpst šīs nozares pārziņā. Tāpēc, kad mainās, piemēram, kases aparātu prasības vai skaidras naudas darījumu deklarēšanas kārtība, sākotnējais projekts parasti nāk no Finanšu ministrijas, bet ikdienas piemērošanu skaidro VID.

Kā salīdzināt ar ASV Valsts kases sekretāru

ASV atbilstošais amats ir Valsts kases sekretārs, kuru izvirza prezidents un apstiprina Senāts. Viņa vadītajā departamentā ietilpst arī nodokļu dienests un naudas kaltuve, tāpēc amata pilnvaru loks ir plašāks nekā Latvijas finanšu ministram. Tomēr arī ASV centrālā banka, Federālo rezervju sistēma, ir no valdības nodalīta, un procentu likmes sekretārs nenosaka.

Latvijas lasītājam praktiskā atšķirība ir šāda: ASV sekretārs nav parlamenta deputāts un nav atbildīgs Kongresa priekšā tāpat kā Latvijas ministrs Saeimai, kura var izteikt neuzticību. Latvijā ministrs ir politiski atkarīgs no koalīcijas balsu vairākuma, un budžeta noraidīšana Saeimā praktiski nozīmē valdības krīzi.

Kur atrast skaitļus un kad vajadzīgs speciālists

Pieņemtais gadskārtējais valsts budžeta likums ar pielikumiem ir publiski pieejams likumi.lv, bet skaidrojošie materiāli, budžeta kopsavilkumi un nodokļu ieņēmumu dati tiek publicēti Finanšu ministrijas tīmekļvietnē. Aktuālās nodokļu likmes un atvieglojumu apmērus vienmēr jāpārbauda VID mājaslapā, nevis rakstos un ziņu virsrakstos, jo tie mainās ar katriem grozījumiem.

Nodokļu konsultanta vai zvērināta revidenta palīdzība atmaksājas, ja uzņēmums maina saimnieciskās darbības formu, sāk darbu vairākās valstīs, saņem VID auditu vai plāno lielu ieguldījumu ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Vienkāršai algas nodokļa grāmatiņas vai gada ienākumu deklarācijas kārtošanai speciālists nav nepieciešams, jo to var izdarīt Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Ar ko finanšu ministru jauc visbiežāk

Pirmā sajaukšana ir ar ekonomikas ministru. Ekonomikas ministrija atbild par uzņēmējdarbības vidi, enerģētiku, mājokļu politiku un būvniecību, nevis par budžetu un nodokļiem. Otrā ir ar labklājības ministru: pensiju un pabalstu apmēri ir Labklājības ministrijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras joma, kaut arī budžeta ietvaru šiem izdevumiem nosaka budžeta likums.

Trešā sajaukšana ir ar Valsts kontroli, kas revidē valsts līdzekļu izlietojumu un ir neatkarīga no valdības. Ja jums šķiet, ka publiskā nauda iztērēta nelietderīgi, ziņojums jāadresē Valsts kontrolei, nevis Finanšu ministrijai, jo ministrija pati sevi nerevidē.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu L Ziņot par neprecizitāti