Vai Latvijai ir valsts devīze?

Amerikāņu praksē katram štatam ir sava devīze, kas apstiprināta štata likumdevējā un parādās uz zīmoga un dokumentiem. Latvijā šādas kārtības nav. Simbolu sistēma te ir veidota citādi: likumi regulē karogu, ģerboni un himnu, bet vārdiskas devīzes valsts līmenī nav, un neviena iestāde to neapstiprina. Uzraksts „Tēvzemei un Brīvībai“ uz Brīvības pieminekļa pēc nozīmes ir vistuvāk tam, ko citās valstīs sauc par devīzi. Piemineklis, kas tapis pēc tēlnieka Kārļa Zāles meta un atklāts pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, ir uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem, un tieši šī frāze kļuvusi par īsāko Latvijas valstiskuma formulējumu. Tomēr juridiski tā ir pieminekļa uzraksts, nevis valsts devīze.

Devīzes Latvijā tomēr pastāv, bet citā līmenī. Heraldikā devīze ir ģerboņa papildelements, ko izvieto lentē zem vairoga, un to var saturēt gan dzimtu, gan pašvaldību, gan iestāžu ģerboņi. Savas devīzes ir arī apbalvojumiem: Triju Zvaigžņu ordeņa devīze ir latīņu frāze „Per aspera ad astra“, kas nozīmē „caur ērkšķiem uz zvaigznēm“. Ordeņu un ģerboņu devīzes apstiprina noteiktā kārtībā, un tās nav brīvi maināmas.

Vēsturiski Latvijā par devīzēm līdzīgiem izteikumiem kļuvuši arī citi teksti. Lāčplēša Kara ordeņa un Brīvības cīņu laika saukļi, dziesmu svētku vadmotīvi un Atmodas laika lozungi ir dziļi iegūluši sabiedriskajā atmiņā, taču nevienam no tiem nav oficiāla statusa. Vēstures rakstos tie jāatzīmē kā laikmeta liecības, nevis kā valsts simboli, un šī atšķirība ir svarīga tieši skolas darbos un publikācijās.

Ar devīzi bieži jauc arī saukļus. Pilsētām, novadiem un tūrisma reģioniem ir zīmoli ar saukļiem, ministrijām un kampaņām ir izteikumi plakātos, un partijām ir lozungi. Tie visi ir mārketinga vai politikas rīki, kurus var mainīt ar lēmumu, un tiem nav simbola statusa. Tieši šeit rodas visbiežākā kļūda: tūrisma saukli, kas redzams uz suvenīra, mēdz pasniegt kā Latvijas oficiālo devīzi.

Ja tomēr meklējat formulējumu, kas izsaka valsts pamatideju, pareizākā vieta ir Satversme. Tās ievaddaļa runā par valsts dibināšanas mērķi, par latviešu nācijas pašnoteikšanos un par vērtībām, uz kurām Latvijas valsts balstās. Tas nav īss sauklis, bet tas ir teksts, kuram ir juridisks spēks un uz kuru atsaucas arī tiesas.

Praktiska piezīme tiem, kas gatavo izdevumu, suvenīru vai pasākumu. Ja gribat lietot frāzi „Tēvzemei un Brīvībai“, ņemiet vērā, ka to sabiedrībā saista gan ar Brīvības pieminekli, gan ar konkrētu politisko partiju, kas šo nosaukumu izmantoja. Komerciālā lietojumā tas var radīt nevēlamu politisku pieskaņu, tāpēc formulējumu izvēlas apzināti, nevis nejauši.