Vai Latvijai ir oficiāla valsts devīze?

Latvijas valsts simbolus nosaka Satversme un atsevišķi likumi par karogu, ģerboni un himnu. Devīze šajā uzskaitījumā neparādās. Tā ir samērā izplatīta situācija Eiropā: daudzām valstīm devīzes nav vispār, citām tā ir vēsturiski mantota no monarhijas laikiem. Tāpēc jautājums „kāda ir Latvijas devīze?” pareizi atbildams tā: oficiālas nav, bet ir vairāki uzraksti, kas praksē pilda līdzīgu lomu.

Vispazīstamākais ir Kārļa Zāles veidotā Brīvības pieminekļa uzraksts „Tēvzemei un Brīvībai”. Piemineklis atklāts 1935. gadā, un tas tapa par sabiedrības ziedojumiem, kas pats par sevi ir daļa no tā nozīmes. Frāze kļuvusi par plaši lietotu apzīmējumu, to izmanto sabiedriskajā retorikā un tā ir aizgūta arī politiskās organizācijas nosaukumā, tāpēc, lietojot to tekstā, ir vērts saprast, kurā nozīmē lasītājs to uztvers.

Devīzes Latvijā biežāk sastopamas apbalvojumu un heraldikas jomā. Lāčplēša Kara ordenim ir uzraksts „Par Latviju”, bet Triju Zvaigžņu ordenim „Zem trim zvaigznēm”. Šie teksti ir noteikti ordeņu statūtos, un tie attiecas tikai uz konkrēto apbalvojumu. Tāpat daudzām pašvaldībām un dzimtām ir ģerboņi, kuros devīze var būt iekļauta kā lentas uzraksts.

Ja vajadzīgs precīzs simbola apraksts, nevis atstāstījums, avots ir normatīvais akts. Karoga un ģerboņa izskatu, proporcijas un lietošanas kārtību nosaka atsevišķi likumi, kas pieejami vietnē likumi.lv. Tieši tur jāskatās, kad rodas praktisks jautājums: kādā secībā novietot karogus pasākumā, kad karogs jāizkar sēru noformējumā vai kāds ģerbonis ir atļauts privātam lietojumam. Improvizācija šajā jomā mēdz beigties ar administratīvu pārkāpumu.

Heraldikas jautājumus Latvijā izskata Valsts heraldikas komisija, kas darbojas Kultūras ministrijas pārraudzībā. Tieši tā vērtē un saskaņo pašvaldību, iestāžu un dzimtu ģerboņu projektus. Ja pagasta kopiena, biedrība vai dzimta vēlas savu ģerboni ar devīzi, ceļš ir šāds: mākslinieka izstrādāts projekts, heraldiski korekts apraksts un iesniegums komisijai, nevis pašdarbība sociālajos tīklos. Tātad, atbildot uz sākotnējo jautājumu: valsts devīzes Latvijai nav, bet „Tēvzemei un Brīvībai” ir tuvākais funkcionālais ekvivalents, un ordeņu devīzes ir juridiski nostiprinātas šaurā kontekstā.

Vēsturiski frāzes, kas Latvijā pilda devīzes lomu, nāk no diviem avotiem. Viens ir Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu laika retorika, no kuras nāk tēvzemes un brīvības savienojums. Otrs ir folklora un 19. gadsimta nacionālās atmodas dzeja, no kuras nāk tādi bieži citēti izteicieni kā „Dievs, svētī Latviju!”. Pēdējais gan ir himnas pirmā rinda, nevis devīze, un tieši šī sajaukšana ir visbiežākā kļūda skolu darbos.