TJG Online
Izglītība un apmācība

Ko dara Nacionālo bruņoto spēku rekrutētājs?

Īsā atbilde

Rekrutētājs ir Nacionālo bruņoto spēku karavīrs vai darbinieks, kas atrod, informē un atlasa kandidātus dienestam un pavada viņus visā pieteikšanās procesā. Latvijā šo darbu koordinē NBS Rekrutēšanas un atlases centrs ar reģionālajiem birojiem.

Darba saturs ir trīs daļās. Pirmā ir informēšana: dalība karjeras dienās, tikšanās skolās un augstskolās, pasākumi pašvaldībās, sarunas ar vecākiem un darba devējiem. Otrā ir atlase: kandidāta dokumentu pārbaude, atbilstības izvērtēšana, veselības pārbaudes un fizisko testu organizēšana. Trešā ir pavadīšana, proti, kontakts ar kandidātu no pirmās sarunas līdz iesaukšanai mācību vienībā, lai cilvēks procesa vidū nepazustu.

Latvijas kontekstā rekrutētājs strādā ar vairākiem dažādiem ceļiem vienlaikus. Tie ir profesionālais dienests, Zemessardze, valsts aizsardzības dienests, kā arī kadetu un virsnieku sagatavošanas programmas. Katram no tiem ir savi kritēriji, tāpēc rekrutētāja praktiskā vērtība kandidātam ir tieši tā, ka viņš pasaka, kurš ceļš konkrētajam cilvēkam ir reāls, nevis vispārīgi aicina pieteikties.

Ja plānojat sarunu ar rekrutētāju, secība ir šāda. Sagatavojiet izglītības dokumentus un ziņas par veselības stāvokli, tostarp par hroniskām saslimšanām, redzi un iepriekšējām traumām. Noskaidrojiet pilsonības un vecuma prasības, jo tās ir izšķirošas un tās nav apspriežamas. Tad pārrunājiet fiziskos normatīvus un dodiet sev reālu laiku sagatavoties, jo tieši fiziskais tests ir visbiežākais atteikuma iemesls. Pieteikumu iesniedz oficiāli, un tālāk seko veselības pārbaude komisijā, pārrunas un lēmums.

Biežākā kļūda ir rekrutētāja uztveršana kā pārdevēja, no kura jāslēpj problēmas. Noklusēta hroniska slimība vai administratīvs sods agrāk vai vēlāk atklāsies pārbaudē, un tad zaudēti ir mēneši. Otra kļūda ir jaukt dienesta veidus: Zemessardze ir savienojama ar civilu darbu un studijām, profesionālais dienests ir pilna laika darbs ar pārcelšanas iespēju, bet valsts aizsardzības dienests ir atsevišķs, tiesību aktos noteikts pienākums ar savu kārtību.

Ja jūsu jautājums ir juridisks, piemēram, par darba attiecību saglabāšanu dienesta laikā, par sociālajām garantijām vai par atteikuma pārsūdzēšanu, rekrutētājs nav pareizā adrese. Tad jāvēršas pie Aizsardzības ministrijas vai jākonsultējas ar juristu, bet jautājumos par sociālo apdrošināšanu un pabalstiem noder Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Kādas prasmes vajag pašam rekrutētājam

Amatam vajadzīga dienesta pieredze, jo kandidāti uzdod ļoti konkrētus jautājumus par ikdienu vienībā, un vispārīgas atbildes tos atbaida. Tikpat svarīga ir spēja runāt publiski un strādāt ar dokumentiem, jo liela daļa darba ir tieši precīza lietvedība.

Praktiski noder arī vietējie kontakti: sadarbība ar skolu karjeras konsultantiem, pašvaldību un Nodarbinātības valsts aģentūras filiāli dod stabilu kandidātu plūsmu. Rekrutētājs, kas strādā tikai ar sociālajiem tīkliem, parasti iegūst daudz interesentu un maz atbilstošu pieteikumu.

Ar ko rekrutētāju nejaukt

Rekrutētājs nav personāla atlases uzņēmuma darbinieks un nestrādā par komisiju no katra pieteikuma. Viņš arī nepieņem galīgo lēmumu par uzņemšanu: to dara atlases komisija, pamatojoties uz veselības un atbilstības pārbaužu rezultātiem.

Nejauciet rekrutēšanu arī ar mobilizācijas vai dienesta uzskaites jautājumiem, ko kārto citas struktūras. Ja saņemat oficiālu uzaicinājumu vai paziņojumu, tajā vienmēr ir norādīta konkrētā iestāde un kontaktinformācija, un tieši tā ir jāizmanto, nevis jāmeklē atbildes neformālos avotos.

Ko sagaidīt pieteikšanās gaitā

Kandidātam noderīgi saprast rekrutētāja darba ritmu. Lielākā daļa pieteikumu pienāk pēc mācību gada beigām un pēc lielajiem informatīvajiem pasākumiem, tāpēc tieši tad rindas uz veselības pārbaudēm ir garākas. Ja gatavība ir agrāka, arī process parasti noris ātrāk. Tāpat vērts zināt, ka veselības pārbaude nav vienkārša ģimenes ārsta izziņa: to veic komisija pēc noteiktiem kritērijiem, un daļa slēdzienu prasa papildu izmeklējumus, kas aizņem nedēļas.

Ja pirmajā reizē saņemts atteikums, tas ne vienmēr ir galīgs. Fizisko normatīvu neizpilde vai īslaicīgs veselības stāvoklis parasti ļauj pieteikties atkārtoti pēc noteikta laika, bet pastāvīgi ierobežojumi ir absolūti. Pareizā rīcība ir palūgt rakstisku atteikuma pamatojumu un noskaidrot, kurā kategorijā tas ietilpst, nevis izdarīt secinājumus pašam.

Avoti