Nodarbinātības intervētājs parasti strādā nodarbinātības aģentūras vai dienesta vārdā un saskaņo darba meklētājus ar potenciālajiem darba devējiem. Kā liecina amata nosaukums, intervētājs parasti veic vienu vai vairākas sākotnējās intervijas ar darba kandidātu, lai saskaņotu kandidātu ar vienu vai vairākiem piemērotiem darba devējiem. Papildus darba interviju veikšanai nodarbinātības intervētājs var būt atbildīgs arī par darba kandidātu pagātnes pārbaudēm un pamata konsultāciju un padomu sniegšanu darba meklētājiem. Nodarbinātības intervētājs var arī strādāt ar darba devējiem, cenšoties izveidot labu priekšstatu par to, kādus darba kandidātus darba devējs meklē.
Daudzi darba devēji dod priekšroku darbam ar nodarbinātības aģentūrām vai dienestiem, kamēr tiek pieņemti darbā kandidāti. Nodarbinātības aģentūras, savukārt, nodarbina intervētājus, kuri strādā ar jauniem darba pretendentiem, lai noteiktu, vai viņi ir piemēroti aģentūras klientiem. Valsts darba aģentūrās nodarbinātības intervētājiem, iespējams, būs jāuzņemas praktiskākas lomas ar pretendentiem, kuri, iespējams, meklē darbu ar valsts aģentūru starpniecību, jo viņi pašlaik ir bezdarbnieki vai viņiem ir grūtības atrast darbu, izmantojot citus kanālus. Piemēram, valsts aģentūras nodarbinātības intervētājam darba meklēšanas procesa laikā var būt nepieciešams strādāt ar pretendentu, lai iegūtu intervēšanas prasmes un atbilstošu apģērbu un uzvedību.
Citi nodarbinātības intervētāja pienākumi var ietvert prasmju novērtēšanas testu administrēšanu darba kandidātiem, atsauksmju pārbaudi un darbu ar kandidātiem, lai atjauninātu viņu CV. Intervētājs darbosies arī kā saikne starp darba meklētāju un darba devēju, informējot darba devēju par konkrēta pretendenta prasmēm un kvalifikāciju. Dažos gadījumos intervētājs var arī organizēt intervijas starp darba devēju un kandidātu. Parasti darba intervētājs veic tikai pirmās vienas vai divas intervijas ar pretendentu. Ja pretendents šķiet piemērots, darba devējs pārņems intervijas procesu līdz galīgā lēmuma pieņemšanai darbā.
Kvalifikācija, lai kļūtu par darba intervētāju, var atšķirties, taču parasti ir nepieciešams bakalaura grāds, kā arī zināma pieredze cilvēkresursu vai personāla administrācijas jomā. Citas personas, kuras var kvalificēties darbam par nodarbinātības intervētāju, ir personas, kurām ir pieredze karjeras konsultēšanas vai profesionālās rehabilitācijas programmās. Ja intervētājs strādā aģentūrā vai organizācijā, kas apkalpo konkrētu iedzīvotāju grupu, piemēram, personas ar invaliditāti, intervētājs var arī iegūt papildu apmācību par vajadzībām un problēmām, kas skar šo iedzīvotāju grupu.