Darba intervijā banku amatam intervētājs sāk ar vispārīgiem bankas intervijas jautājumiem par to, kāpēc pretendents vēlas konkrēto darbu, un pāriet uz konkrētākiem jautājumiem, kas saistīti ar noteikumiem un zināšanām konkrētajā banku jomā. Investīciju baņķieris atbildēs uz banku intervijas jautājumiem par akciju tirgu un paskaidros, ko nozīmē svarīga terminoloģija, piemēram, kapitāla izmaksas. Vispārīgākā banku amatā, piemēram, skaitītāju amatā, galvenā uzmanība tiks pievērsta vispārīgākiem jautājumiem par to, kāpēc kandidāts ir viskvalificētākais šim amatam. Matemātikas jautājumi un problēmu risināšana ir iespēja pārliecināties, ka kandidāts pārzina lomai nepieciešamās matemātikas un finanšu prasmes. Prakses banku intervijas jautājumu saraksta sagatavošana un atbilžu praktizēšana spoguļa priekšā ir labākais veids, kā potenciālais darbinieks var pārvarēt bankas intervijas stresu un bažas.
Lielākā daļa interviju sākas ar vispārīgiem jautājumiem, un banku intervija neatšķiras. Neatkarīgi no amata intervētājs vēlēsies uzzināt, kāpēc kandidāts izvēlējās pieteikties šim darbam, kāpēc bankai vajadzētu izvēlēties šo kandidātu pār visiem pārējiem un kur kandidāts sevi redz piecus vai desmit gadus pēc ceļa. Tādā amatā kā banku darbs darba devējs vēlas stabilu, uzticamu darbinieku, kurš smagi strādās un darbosies daudzus gadus. Ja kandidāte nav īpaši ieinteresēta darbā vai plāno aiziet pēc gada vai diviem, darba devējs viņu nevēlēsies pieņemt darbā.
Tālāk intervētājs pāries pie konkrētiem jautājumiem. Lai sagatavotos šiem banku intervijas jautājumiem, kandidātam ir jāpārskata jaunākās ziņas jomā, uz kuru viņa piesakās, un jāpārskata galvenie ar šo jomu saistītie termini. Zināšanas par pašreizējo akciju tirgus stāvokli un to, kāda veida akcijās viņa šobrīd ieteiktu klientiem investēt, vienmēr ir galvenās zināšanas, kas jāzina konkrētām finanšu un ieguldījumu pozīciju intervijām. Ne visi banku darbi ir saistīti ar akcijām un investīciju lēmumiem; šie amati var būt vērsti uz bankas darbību un vispārējiem pienākumiem, piemēram, čeku lasīšanu un iekasēšanu, izmaiņu veikšanu un darbu ar datoriem.
Visbeidzot, intervētājs var uzdot personiskākus jautājumus par kandidāta prasmēm un trūkumiem. Vislabāk ir būt godīgam, nesniedzot pārāk daudz informācijas. Daudzu trūkumu atzīšana izskatīsies slikti, taču, ja kandidāts atzīs kādu konkrētu jomu, ar kuru viņa agrāk ir cīnījusies, un sīki izklāsta, kā viņai izdevās uzlabot šīs prasmes, tas iespaidos intervētāju. Lai kandidāte patiešām iegūtu punktus sev par labu, viņai jāsniedz reāli piemēri no savas iepriekšējās darba pieredzes, nevis jāmet populāri vārdi. Ja viņa paziņos, ka viņai ir “labu cilvēku prasmes”, intervētājs netiks pārlieku pārsteigts, taču, detalizēti aprakstot, kā viņa iepriekšējā darbā atrisināja sarežģītu klientu attiecību problēmu, intervētājs parādīs, ka viņa ir uzticama kandidāte, kas izsakās daiļrunīgi.