TJG Online
Vēsture un valdība

Ko dara Valsts kase Latvijā?

Īsā atbilde

Valsts kase ir Finanšu ministrijas pakļautībā esoša iestāde, kas izpilda valsts budžetu, veic valsts maksājumus, pārvalda valsts parādu un aizņemas naudu valsts vārdā, emitējot valsts vērtspapīrus. Nodokļus tā neiekasē, jo to dara Valsts ieņēmumu dienests.

Vienkāršākais veids, kā saprast Valsts kases lomu, ir iedomāties valsts naudas plūsmu. Saeima ar gadskārtējo budžeta likumu nosaka, cik naudas katrai ministrijai un programmai pienākas. Valsts ieņēmumu dienests nodokļus iekasē. Valsts kase savukārt tur kontus, pārbauda maksājumu atbilstību budžeta apropriācijai un izmaksā naudu iestādēm, kuras no tās maksā algas, pabalstus un rēķinus. Ja ieņēmumi un izdevumi laikā nesakrīt, tieši Valsts kase nodrošina, lai maksājumi tiktu veikti. Vēl viena lieta, ko Valsts kase dara ikdienā, ir valsts naudas plūsmas prognozēšana. Nodokļu ieņēmumi ienāk nevienmērīgi, bet algas, pensijas un pabalsti jāizmaksā noteiktos datumos, tāpēc iestādei jāzina, cik naudas būs kontā katrā nedēļā, un jāplāno īstermiņa aizņēmumi vai brīvo līdzekļu izvietošana. Tieši šis darbs paliek neredzams tik ilgi, kamēr viss notiek laikā.

Otra galvenā funkcija ir valsts parāda vadība. Valsts kase aizņemas gan iekšzemē, gan starptautiskajos tirgos, emitējot valsts obligācijas, un pārvalda parāda atmaksas grafiku, procentu likmju un valūtas riskus. Izsoles notiek regulāri, tajās piedalās primārie dīleri, tas ir, bankas un ieguldījumu sabiedrības, bet informāciju par emisijām un parāda apjomu Valsts kase publisko savā tīmekļvietnē.

Trešā funkcija ir Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības maksājumu apkalpošana. Valsts kase veic maksājumus projektu īstenotājiem pēc atbildīgo iestāžu apstiprinājuma un nodrošina grāmatvedības uzskaiti. Tas izskaidro, kāpēc projekta īstenotājam nauda pienāk tikai pēc tam, kad dokumentus ir pārbaudījusi sadarbības iestāde: Valsts kase maksā, bet nevērtē projekta saturu.

Ceturtā funkcija ir valsts aizdevumi un galvojumi. Pašvaldības lielus infrastruktūras projektus bieži finansē ar Valsts kases aizdevumu, un tieši tāpēc pašvaldību aizņemšanās ir centralizēti kontrolēta un ierobežota ar budžeta likumā noteiktiem nosacījumiem. Iedzīvotājam tas nozīmē, ka par skolas vai ielas pārbūves finansējumu lēmums iet cauri gan domei, gan valsts līmenim.

Iedzīvotājs ar Valsts kasi saskaras retāk nekā ar Valsts ieņēmumu dienestu, bet saskaras. Valsts kases konti ir tie, uz kuriem pārskaita nodevas un dažus maksājumus valstij, un tās publicētie dati par budžeta izpildi ir galvenais avots, ja gribat pārbaudīt, cik valsts tiešām iztērējusi konkrētā nozarē. Periodiski valsts piedāvā arī iedzīvotājiem paredzētus valsts vērtspapīrus, tāpēc aktuālās iespējas ir vērts pārbaudīt tieši Valsts kases vietnē, nevis paļauties uz sociālo tīklu ziņām.

Biežākā kļūda ir domāt, ka Valsts kase drukā naudu vai nosaka procentu likmes. Naudas emisija un monetārā politika eiro zonā ir Eiropas Centrālās bankas un nacionālo centrālo banku, tostarp Latvijas Bankas, kompetence. Valsts kase ir valsts finanšu operators, nevis centrālā banka, un tās aizņemšanās izmaksas nosaka tirgus, kas vērtē valsts kredītspēju.

Kas ko dara valsts finansēs

Finanšu ministrija veido nodokļu un budžeta politiku un sagatavo budžeta likumprojektu. Saeima to apstiprina. Valsts ieņēmumu dienests iekasē nodokļus un nodevas un uzrauga to maksāšanu. Valsts kase izpilda budžetu, veic maksājumus un vada parādu. Valsts kontrole pēc tam pārbauda, vai nauda izlietota likumīgi un lietderīgi.

Šī darba dalīšana izskaidro, pie kuras iestādes vērsties. Par nodokļu parādu un deklarācijām runā ar Valsts ieņēmumu dienestu, par budžeta izpildes datiem ar Valsts kasi, par nelietderīgi iztērētu naudu ar Valsts kontroli.

Kur skatīties datus

Valsts kase regulāri publicē pārskatus par budžeta izpildi, valsts parāda apjomu un struktūru, kā arī emisiju kalendāru. Finanšu ministrija publicē budžeta likumprojektu un makroekonomiskās prognozes, bet Centrālā statistikas pārvalde nodrošina salīdzināmus tautsaimniecības datus.

Ja vajadzīgs starptautisks salīdzinājums, izmantojiet Eurostat datus, jo tie ir metodoloģiski saskaņoti starp dalībvalstīm. Nacionālo un Eiropas datu tiešs salīdzinājums bez metodoloģijas pārbaudes ir biežs kļūdu avots publiskajās diskusijās.

Avoti