TJG Online
Vēsture un valdība

Ko dara Valsts robežsardze?

Īsā atbilde

Valsts robežsardze ir Iekšlietu ministrijas padotībā esoša bruņota iestāde, kas apsargā Latvijas valsts robežu, veic robežkontroli robežšķērsošanas vietās un novērš nelikumīgu robežas šķērsošanu. Tā pārrauga arī ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās noteikumu ievērošanu.

Latvijas robeža nav viendabīga. Robeža ar Igauniju un Lietuvu ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kuru šķērso brīvi, jo Latvija ir Šengenas zonā. Robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir Eiropas Savienības ārējā robeža, kur notiek pilna robežkontrole, un tāpat ārējā robeža ir jūras robeža un lidostas, no kurām lido reisi ārpus Šengenas zonas. Robežsardzes ikdiena šajās vietās atšķiras: vienviet tā ir dokumentu pārbaude, citviet patrulēšana mežā, upē vai jūrā.

Robežkontrolē amatpersona pārbauda ceļošanas dokumentu, tā īstumu un ieceļošanas nosacījumus, tostarp vīzas vai uzturēšanās atļaujas esamību, ceļojuma mērķi un iztikas līdzekļus. Robežsargi atklāj viltotus dokumentus, meklēšanā esošas personas un transportlīdzekļus, pieņem patvēruma pieteikumus un piedalās to personu atgriešanā, kuras uzturas valstī bez tiesiska pamata. Ārpus robežšķērsošanas vietām darbs notiek ar patruļām, novērošanas tehniku, dienesta suņiem un peldlīdzekļiem.

Gar ārējo robežu ir noteikta pierobežas josla, kurā uzturēšanās ir ierobežota. Lai tajā iebrauktu, ogotu, makšķerētu vai apmeklētu tuvinieku īpašumu, nepieciešama Valsts robežsardzes izsniegta caurlaide, un to izsniedz uz iesnieguma pamata. Tā ir visbiežākā vieta, kur cilvēki nejauši pārkāpj noteikumus: navigācijas lietotne rāda ceļu, bet ceļš ved joslā, kurā bez caurlaides nedrīkst atrasties, un par to paredzēts administratīvais sods.

Robežsardzi bieži sajauc ar citām iestādēm. Preču, skaidras naudas un muitas noteikumu kontrole ir Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes uzdevums, kārtības uzturēšana valsts iekšienē ir Valsts policijas darbs, vīzas izsniedz Ārlietu ministrijas pārstāvniecības ārvalstīs, bet uzturēšanās atļaujas un personu apliecinošus dokumentus izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Robežšķērsošanas vietā šīs iestādes strādā līdzās, tāpēc no malas šķiet, ka tā ir viena institūcija.

Pirms brauciena pāri ārējai robežai ir vērts izpildīt trīs soļus noteiktā secībā. Vispirms pārbaudiet dokumenta derīguma termiņu un to, cik ilgi tam jābūt derīgam pēc plānotās atgriešanās. Pēc tam noskaidrojiet aktuālās prasības tieši tai robežšķērsošanas vietai, kuru izmantosiet, jo darba laiki un rindu pieteikšanās kārtība mēdz mainīties. Visbeidzot pārliecinieties par pārvadājamo preču un dzīvnieku ierobežojumiem, jo tieši par tiem visbiežāk rodas problēmas jau uz robežas.

Robežsardze ir bruņota valsts iestāde ar dienesta pakāpēm, un tās amatpersonas sagatavo Valsts robežsardzes koledža Rēzeknē, kur iespējams apgūt gan pirmā līmeņa profesionālo izglītību, gan iziet dienesta apmācību. Ikvienam iedzīvotājam, kurš ievēro aizdomīgu darbību pie ārējās robežas, piemēram, cilvēku grupu nakts laikā mežā vai nezināmu laivu pie krasta, jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības numuru 112 vai uz Valsts robežsardzes kontakttālruni, kas publicēts iestādes mājaslapā. Pašiem iejaukties nevajag, jo situācija var būt bīstama un liecību vērtība no tā tikai cieš.

Kā sagatavoties ārējās robežas šķērsošanai

Ceļošanas dokumentam jābūt derīgam un nebojātam: saplīsusi lapa vai izbalējis foto ir pietiekams iemesls papildu pārbaudei. Ar bērnu, kurš ceļo bez abiem vecākiem, praksē tiek prasīta otra vecāka rakstiska piekrišana, tāpēc to sagatavojiet iepriekš. Mājdzīvniekam vajadzīga mājdzīvnieka pase un veterinārās prasības, kuras publicē Pārtikas un veterinārais dienests.

Ja robežsargs pieņem lēmumu atteikt ieceļošanu vai piemēro sodu, lēmums ir rakstisks un to var apstrīdēt iestādes noteiktajā kārtībā, kas norādīta pašā lēmumā. Sarunas laikā ir tiesības saprast, ko no jums prasa, un nepieciešamības gadījumā lūgt tulku. Lēmuma apstrīdēšanas termiņš ir īss, tāpēc reaģēt vajag uzreiz, nevis pēc atgriešanās no ceļojuma.

Sadarbība Eiropas līmenī

Latvijas ārējā robeža vienlaikus ir Eiropas Savienības ārējā robeža, tāpēc robežkontroles pamatnoteikumus nosaka kopīgi Eiropas Savienības tiesību akti, nevis tikai nacionālais regulējums. Praktiskā sadarbība notiek ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kas nosūta amatpersonas un tehniku dalībvalstīm palīdzībai.

Trešo valstu valstspiederīgajiem Eiropas Savienība pakāpeniski ievieš jaunas ieceļošanas reģistrācijas sistēmas, kas aizstāj pasē spiestos zīmogus ar elektronisku uzskaiti. Ieviešanas gaita un prasības mainās, tāpēc pirms brauciena aktuālo kārtību pārbaudiet Valsts robežsardzes mājaslapā, nevis paļaujieties uz iepriekšējo pieredzi.

Ja domājat par dienestu robežsardzē

Dienestam izvirzītas prasības attiecībā uz pilsonību, izglītību, valsts valodas zināšanām, veselības stāvokli un fizisko sagatavotību, un kandidātam jāiziet atlase. Darbs ir maiņu darbs, bieži nakts stundās un ārpus telpām, tāpēc reālais ikdienas saturs krietni atšķiras no priekšstata, kāds veidojas pēc ziņu sižetiem.

Aktuālās vakances, prasības un uzņemšanas noteikumus koledžā publicē pati Valsts robežsardze, un tieši tur tos vērts pārbaudīt, jo prasības laika gaitā mainās. Sagatavošanās posmā noder valsts valodas un svešvalodu zināšanu uzlabošana, jo robežkontrolē ikdienā jārunā ar cilvēkiem no dažādām valstīm.

Avoti