Atšķirībā no televīzijas vai radio žurnālistiem, kas pārraida savus stāstus, žurnālu žurnālists strādā drukātajos medijos. Laikrakstu žurnālisti sazinās arī ar rakstveida medijiem, taču liela atšķirība ir dienas un mēneša termiņi. Žurnālu ārštata žurnālistu un viena izdevuma darbinieku pienākumi var būt līdzīgi, taču atšķiras atkarībā no katra uzdevuma veikšanai nepieciešamā laika.
Piemēram, tā kā ārštata žurnālu žurnālistiem parasti ir jāraksta vismaz vairākas dažādas publikācijas mēnesī, lai gūtu pietiekamus ienākumus, viņiem parasti ir jāpavada daudz laika, meklējot darbu. Lai gan katram žurnāla žurnālistam būs jāsaņem redaktora apstiprinājums, lai rakstītu konkrētu stāstu, var paiet ilgāks laiks, līdz redaktori apstiprina stāsta idejas no ārštata, nevis personāla rakstniekiem. Tāpēc ārštata žurnālu žurnālisti mēdz regulāri sūtīt sižetu idejas. Visticamāk, ka personāla rakstniekiem redaktori norīkos stāstus nekā ārštata žurnālu žurnālistiem.
Kad stāsta ideja ir apstiprināta vai piešķirta, abu veidu žurnālu žurnālistiem parasti būs jāveic izpēte. Tas var ietvert fona faktu meklēšanu, piemēram, ēkas vecumu, lai iegūtu skaņdarbu par vietējo bāku, vai cilvēku intervēšana loterijas uzvarētājiem, lai iegūtu rakstu par laimētu džekpotu. Intervijas var veikt klātienē, bet tās var veikt arī pa tālruni vai pat pa e-pastu, lai ietaupītu žurnālista laiku. Ārštata žurnālistiem, iespējams, būs jāpavada vairāk laika, lai pētītu stāstus nekā personāla rakstniekiem.
Žurnālu žurnālistiem, gatavojot rakstus publicēšanai, jāizmanto godīgums, lai izmantotu faktus. Lai gan daudzi žurnāli ir vairāk orientēti uz viedokļiem nekā laikrakstu žurnālistikā pieprasītā orientācija uz ziņām, žurnālu žurnālistiem joprojām tiek prasīts būt ētiskiem un precīziem, kā izteikties. Tomēr žurnālu rakstīšana mēdz būt daudz detalizētāka un padziļinātāka nekā laikrakstu ziņojumos. Žurnāla žurnālistam bieži ir pieejams vairāk iespējamo tēmu loka, kā arī garāks raksts.
Žurnāla žurnālistam bieži ir atvērtāks darba formāts nekā tipiskais laikrakstu žurnālistikas stils, kurā vispirms tiek pasniegtas aktuālākās ziņas. Piemēram, avīzes raksts par jauna muzeja atklāšanu var sākties ar svinīgiem atklāšanas datumiem un īpašajiem piedāvājumiem, pēc tam ar eksponātiem, kas to izceļ, un beidzas ar iespējamiem ēkas papildinājumiem nākotnē. Žurnāls par vienu un to pašu muzeja atklāšanu var sākties ar rakstnieka viedokli par vietu vai eksponātiem, kuros viņš vai viņa pamato informāciju par citiem muzejiem un eksponātu izvēli.
Ja žurnālu žurnālistiem viena raksta termiņš var būt nedēļas, laikraksta reportierim bieži vien ir vienas dienas beigas. Laikrakstu žurnālistiem bieži jāsteidzas ieplānot atbilstošas intervijas, savukārt žurnālu žurnālistiem parasti ir vairāk laika, lai sarunātos ar sižetā iesaistītajiem cilvēkiem. Lai gan personāla žurnālu vai laikrakstu žurnālists bieži vienlaikus strādā pie viena stāsta un termiņa, ārštata žurnālists var mainīt savus centienus ar vairākiem stāstiem, kas jāiesniedz dažādos datumos.